Lāčplēsis (rokopera)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par rokoperu. Par citām jēdziena Lāčplēsis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rokopera Lāčplēsis ir latviešu mūzikls ar Zigmara Liepiņa mūziku un Māras Zālītes libretu. Librets sarakstīts 1986./87. gadā. Pirmizrāde notika 1988. gada 23. augustā. Saskaņā ar Māras Zālītes mājaslapā sniegto informāciju[1] pavisam bijušas 43 izrādes, kuras ik reizi noskatījās 4 000 skatītāju; pieskaitot koncertuzvedumu skatītājus, skaits pārsniedz 180 000.

2013. gadā, pēc 25 gadu pārtraukuma, pirmizrādi piedzīvoja atjaunotā rokoperas versija.

2018. gada 8. novembrī Arēnā Rīga izskanēja Latvijas simtgadei veltītā rokopera Lāčplēsis.

2023. gada 28. jūlijā Lielvārdes parkā notika rokoperas iestudējums par godu Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" 135. gadadienai un rokoperas 35. gadskārtai.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielvārds sūta Lāčplēsi un Kangaru uz Burtniekiem mācīties. Ceļā viņi nolemj pārnakšņot Aizkrauklē, tur viņi tiek nošķirti viens no otra un Kangars nonāk velnu gūstā. Velni spīdzina Kangaru, bet, kad spīdzināšana nesniedz iecerētos rezultātus, parādās Līkcepure, nosauc velnu rīcību par kļūdainu un pieglaimojas Kangaram, piebilzdams, ka Kangars daudz sasniegtu, ja Lāčplēsis nestāvētu ceļā. Lāčplēsi pa to laiku divas raganas ir iemetušas Daugavā, to ir redzējusi Staburadze, kas nogādā Lāčplēsi savā pilī. Staburadzes pilī Lāčplēsis uzzina, ka ir piedzīvojis savu pirmo nāvi, bet ir dzīvs, kamēr atceras. Pēcāk Lāčplēsis, turpinot ceļu, sastop Koknesi. Burtniekos Lāčplēsis sastop Laimdotu, kuras iedvesmots uzceļ grimušo pili. Lāčplēsis ar Laimdotu saderinās, taču Kangars nolaupa Laimdotu un samelo Lāčplēsim, ka viņa aizbēgusi ar Koknesi. Izmisušais Lāčplēsis dodas pie Ziemeļmeitas, kura viņam paziņo, ka šī ir viņa otrā nāve, bet viņš ir dzīvs, ja vien tic. Pēc tam Lāčplēsis grib atgriezties pie savas tautas, taču viņa ceļu aizšķērso trīs jodi, Lāčplēsis viņus uzveic, bet deviņgalvainais jods izlūdzas žēlastību, izstāstot, ka līdzās esošie akmeņi patiesībā ir noburti cilvēki.

Lāčplēsis, atradis Laimdotu, atgriežas par šausmām krustnešiem un velniem, kuriem jau gandrīz izdevies paverdzināt tautu. Dīterihs, krustnešu vadonis, pavēl meklēt "Kangaru latviešu tautā", Līkcepure mēģina uzpirkt Koknesi, kurš atsakās, norādot, ka ir Lāčplēša draugs. Laimdota un Lāčplēsis nosvin kāzas, un Lāčplēsis ar sabiedrotajiem dodas cīņā. Kangars nodod Lāčplēsi, izstāstot ienaidniekiem, ka Lāčplēša spēks ir ausīs. Kad Lāčplēsim izdevies sakaut krustnešus, notiek miera sarunas ar sacensībām, kurās Lāčplēsim jācīnās ar Melno bruņinieku. Melnais bruņinieks nocērt Lāčplēša ausis, taču viņam vēl neizdodas uzveikt Lāčplēsi.

Dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I cēliens
  1. Prologs
  2. Koris "Tas ir laiks"
  3. Lāčplēsis "Es dzirdu"
  4. Lielvārdis "Uz krustcelēm"
  5. Krustnešu koris un Dīterihs
  6. Dīterihs un četri ziņotāji
  7. Lāčplēsis un Kangars ceļā
  8. Aizkraukles pilī
  9. Spīdzināšana. Līkcepure un Kangars
  10. Pie Staburadzes
  11. Koknesis "Ozols mans tēvs"
  12. Laimdotas un Lāčplēša duets
  13. Burtnieku pils skanēšana
  14. Laimdotas dziesma
  15. Lāčplēša dziedājums "Cīņa par gaismu"
  16. Kangars un Laimdota. Laimdotas aizvešana. I cēliena fināls
II cēliens
  1. Kangara melu aina
  2. Koris un Dīterihs
  3. Lāčplēsis pie Ziemeļmeitas
  4. Lāčplēsis un trīs jodi
  5. Lāčplēsis un koris "Atgriešanās"
  6. Dīterihs un ziņotāji "Nolādēts"
  7. Līkcepure. Koknesis "Tu vari paļauties uz mani"
  8. Laimdota un Lāčplēsis "Tu raudi"
  9. Kāzas
  10. Lielvārdis "Latvju zeme vaļā stāv"
  11. Lāčplēsis "Es dzirdu"
  12. Nodevības aina. Dīterihs, ziņotāji un Kangars
  13. Teicējs un koris
  14. Lāčplēsis "Kas tu esi?"
  15. Koris "Tas ir laiks"
  16. Epilogs

Izpildītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts karogs: Latvija 1988 2013 2018 2023
Vieta Rīgas sporta manēža Kongresu nams Arēna Rīga Lielvārdes parks
Lāčplēsis Igo Juris Jope vai Daumants Kalniņš Dons Atis Zviedris
Laimdota Maija Lūsēna Anna Krauja-Čena Ginta Krievkalna Beāte Zviedre
Kangars Imants Vanzovičs Marts Kristiāns Kalniņš Marts Kristians Kalniņš Marts Kristiāns Kalniņš
Lielvārdis Jānis Sproģis vai Juris Rijkuris Jānis Kurševs Raimonds Bramanis Raimonds Bramanis
Ziemeļmeita Žaneta Ondzule Paula Dukure Ieva Kerēvica Alise Kante
Koknesis Aivars Brīze Miks Dukurs vai Elvijs Bušs Jānis Buķelis Jānis Buķelis
Dīterihs Niks Matvejevs Atis Ieviņš Atis Ieviņš Atis Ieviņš
Līkcepure Zigfrīds Muktupāvels un Viesturs Jansons Juris Vizbulis Zigfrīds Muktupāvels Gundars Grasbergs
Staburadze Mirdza Zīvere vai Daiga Blaua Ieva Sutugova Ieva Sutugova Anmary
Teicējs Jānis Skanis Jānis Skanis vai Ēriks Zeps Jānis Skanis Zane Jančevska
Meitenes Ramona Fogele
Dita Podskočija
Aija Siliņa
Dana Purgaile
Lolita Sauliete
Rūta Dūduma
Beāte Zviedre
Karīna Tropa
Vineta Elksne
Alise Kante-Ondzule
Sarma Liede
Austra Kozuliņa
Sanita Roze
Ziņotāji, jodi, velni Grupa "Jumprava"
(Aigars Grāvers
Aigars Krēsla
Aigars Grauba
Ainārs Ašmanis)
Ivo Grīsniņš Grīslis
Dāvids Kalandija
Jānis Ķirsis
Mikus Abaroniņš
Grupa "Jumprava"
(Aigars Grāvers
Aigars Krēsla
Aigars Grauba
Ainārs Ašmanis)
Edvards Griezis
Toms Kalderauskis
Toms Kursītis
Artūrs Biķernieks
Taustiņinstrumenti Zigmars Liepiņš un Uldis Marhilevičs ? Zigmars Liepiņš Zigmars Liepiņš un Uldis Marhilēvičs
Sitamie instrumenti Oļegs Upenieks un Vilnis Krieviņš ? Artis Orubs Gundars Lintiņš
Ģitāra ? Jānis Kalniņš Mārcis Auziņš
Basģitāra Guntis Vecgailis un Jevgeņijs Ščapovs Guntis Vecgailis Valters Sprūdžs
Soloģitāra Harijs Zariņš un Aivars Hermanis
Balss Guntis Vecgailis
Piedalās arī Tautas deju ansamblis "Vektors",
jauniešu koris "Daugaviņa",
roka grupas "Opus", "Remix", "Jumprava" ,
izmantoti folkloras grupu "Skandinieki" un "Iļģi" skaņu ieraksti
"GG Choir" un grupa "Jumprava",
mūziķu grupa Kristapa Krievkalna vadībā,
Rīgas Zelta koris,
kordebaleta grupa.
Folkloras kopa "Skandinieki",
Simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā,
kopkoris "Nācija"
Lielvārdes jauktais koris "Lāčplēsis",
jauniešu deju kolektīvs "Pūpolītis",
folkloras kopa "Josta",
Ķeguma jauktais koris "Lins",
Tomes folkloras kopa "Graudi"
Diriģents Zigmars Liepiņš ? Jānis Liepiņš
Režisors Valdis Lūriņš (kā režisors inscenētājs) Inese Mičule Viktors Runtulis Rēzija Kalniņa
Horeogrāfs Juris Šteins (kā galvenais horeogrāfs) Olga Žitluhina Inga Raudinga
Scenogrāfs Gunārs Zemgals (kā galvenais scenogrāfs) Gints Sippo Kristaps Skulte Kristīne Kutepova
Producents Guntars Mašiņš (kā direktors) Juris Millers Juris Millers Aigars Dinsbergs
Tērpu mākslinieks Uģis Rūķītis Anna Heinrihsone ? Dana Dombrovska

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]