Pāriet uz saturu

Līze Meitnere

Vikipēdijas lapa
Līze Meitnere
Lise Meitner
Līze Meitnere 1946. gadā
Līze Meitnere 1946. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1878. gada 7. novembrī
Valsts karogs: Austroungārija Vīne, Austroungārija
Mirusi 1968. gada 27. oktobrī (89 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kembridža, Anglija, Apvienotā Karaliste
Tautība Austriete
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika

Līze Meitnere (vācu: Lise Meitner; dzimusi 1878. gada 7. novembrī, mirusi 1968. gada 27. oktobrī) bija austriešu fiziķe. Strādājusi radioaktivitātes un kodolfizikas nozarē. Viņas vārdā ir nosaukts 109. ķīmiskais elements meitnērijs.

Vīnes šaha meistara un jurista Filipa Meitnera meita. 1905. gadā absolvējusi Vīnes Universitāti, pēc diviem gadiem uzsākusi zinātnisko darbu kopā ar vācu ķīmiķi Oto Hānu.[1] Meitnere no 1917. līdz 1938. gadam ir strādājusi Ķeizara Vilhelma Ķīmijas institūtā, no 1926. līdz 1938. gadam — Berlīnes Universitātē.[1] 1938. gadā emigrējusi uz Zviedriju, kur līdz 1946. gadam bija Nobela Fizikālās ķīmijas institūta un no 1947. līdz 1960. gadam — Karaliskā tehnoloģiju institūta darbiniece.[1] 1960. gadā pārcēlusies uz dzīvi Anglijā, kur arī 1968. gadā mirusi.

Sarakstījusi vairākus zinātniskos darbus kodolfizikā. 1918. gadā Meitnere atklāja protaktīniju, kā arī vairākus citus radioaktīvos izotopus.[1] 1939. gadā kopā ar Oto Robertu Frišu (Otto Robert Frisch) ieviesusi kodolu dalīšanās terminu pēc Hāna un Friča Strāsmana (Fritz Strassmann) veiktās urāna kodolu bombardēšanas ar neitroniem rezultātiem.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]