Lūza (Praulienas pagasts)

Vikipēdijas lapa
Lūza
mazciems
Lūza 2020. gadā
Lūza 2020. gadā
Lūza (Latvija)
Lūza
Lūza
Koordinātas: 56°50′44″N 26°22′14″E / 56.84556°N 26.37056°E / 56.84556; 26.37056Koordinātas: 56°50′44″N 26°22′14″E / 56.84556°N 26.37056°E / 56.84556; 26.37056
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Madonas novads
Pagasts Praulienas pagasts
Augstums 102 m
Iedzīvotāji (2003)
 • kopā 65
Pasta nodaļa LV-4825 Prauliena

Lūza ir apdzīvota vieta Madonas rajona Praulienas pagastā. Lūza atrodas 6 km attālumā no pagasta centra Praulienas un 10 km attālumā no rajona centra Madonas.

Lūza atrodas pie agrākās Madonas—Lubānas dzelzceļa līnijas, kur no 1935. līdz 1990. gadam bija arī Praulienas dzelzceļa stacija. Mūsdienās dzelzceļš ir demontēts, nav saglabājusies arī stacija. Padomju gados Lūzā no vietējā māla tika gatavotas meliorācijas caurules, kā arī pastāvēja zāles miltu sagatavošanas cehs. Ciems ir daļa no Latvijas ķieģeļrūpniecības vēstures.

Gads Iedzīvotāji
1989 46
2000 67


Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Agrārajai reformai Lūzā bijusi pusmuiža. 1935. gadā atvērta Praulienas dzelzceļa stacija. Jauno dzelceļa staciju apkārtējie saimnieki izmantojuši cukurbiešu nodošanai. Līdz jaunās rūpnīcas celtniecībai Lūzā pastāvējusi podnieku darbnīca, kurā ražoti māla trauki un vēlāk krāsns podiņi.

Nākotnes vīziju par ciemata attīstību apraksta tālaika avīze "Cīņa":

"Te uziets biezs mālu slānis. Simt gadiem pietiks. Karjeros strādās moderni ekskavatori un izgrābs ap 280 tūkstošiem kubikmetru gadā. Fabrikā trijās maiņās strādās 300 cilvēku. Darbs būs mehanizēts. Strādniekiem uzcels dzīvojamās mājas, kultūras namu, skolu, bērnu dārzu, slimnīcu, veikalus. Vārdu sakot, Prauliena izveidosies par nelielu pilsētiņu."[2] - Bambere M. "Nāks Praulienas ķieģeļi" Cīņa, 12.08.1959.

Rūpnīcas celtnieku vajadzībām 1961. gadā uzbūvēja divas divstāvu 12 dzīvokļu mājas. 1962. gada decembrī tika atklāta ķieģeļu rūpnīca. Jau 1963. gadā sākti renovācijas darbi, lai pārietu tikai uz drenu cauruļu ražošanu.[3] Krāsns kurināšanai izmantoja pa dzelzceļu atvesto kūdru.[4] 1965. gadā rūpnīcā strādāja 90 cilvēki. Rūpnīcas darbības laikā uz ciematu vedis autobuss - Madona-Lūza. Ciematā strādājis veikals, kurā regulāri trūcis produktu[5] Kādreizējā podnieku darbnīcā bijis kino izrādīšanas punkts, kurā kino izrādīšana pamatā notika vasarā, jo ziemā bija problēmas ar apkuri[6][7]. 1964. gadā dzelzceļa līnijā apturēta pasažieru satiksme, 1990. gadā dzelzceļa līnija slēgta.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls no ķieģeļcepļa

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. M. Bambere. «Nāks Praulienas ķieģeļi». Cīņa, 12.08.1959. Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.09.2020.
  3. A. Līdums. «Madonas būvmateriālu rūpnīcā». Stars, 1963. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. septembrī.
  4. I Liede. «Pavardā vienmēr kvēlo liesma». Stars. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. septembrī. Skatīts: 1965.
  5. A. Lietaviete. «Jāuzlabo preču apgāde». Stars, 1965. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. septembrī.
  6. L Priede. «Kad klāt ir sirds». Stars, 1981. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. septembrī.
  7. O. Solovjova. «Madonas kinodarbinieku grūtās dienas». Cīņa, 1979. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. septembrī.