Mākslīgā elpināšana

Mākslīgā elpināšana ir medicīniska un pirmās palīdzības metode, kuras mērķis ir nodrošināt plaušu ventilāciju gadījumos, kad cilvēks pats nespēj elpot vai elpošana ir nepietiekama. Tā tiek izmantota neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, reanimācijas procesā un intensīvās terapijas apstākļos, lai uzturētu skābekļa apmaiņu un novērstu hipoksiju.

Mākslīgā elpināšana var tikt veikta manuāli vai ar tehnisku ierīču palīdzību. Pirmās palīdzības kontekstā visbiežāk tiek izmantota metode „elpināšana no mutes mutē” vai „elpināšana no mutes degunā”, kas ir daļa no kardiopulmonālās reanimācijas (KPR). Klīniskajā praksē mākslīgā elpināšana parasti tiek nodrošināta ar mehāniskās ventilācijas aparātiem, kas kontrolē elpošanas tilpumu, biežumu un skābekļa koncentrāciju.

Indikācijas mākslīgajai elpināšanai ietver elpošanas mazspēju, sirds apstāšanos, saindēšanos, smagas traumas, kā arī anestēzijas laikā veiktas ķirurģiskas manipulācijas. Metodes izvēle ir atkarīga no pacienta stāvokļa, pieejamajiem resursiem un medicīniskā personāla kvalifikācijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mākslīgā elpināšana.