Mākslas un aģentūras teorija
 | Šajā rakstā nav saišu uz līdzīgiem rakstiem citu valodu Vikipēdijās. Lūdzu, palīdzi tās pievienot. Ja līdzīgu rakstu nav, šo veidni var noņemt. |
Mākslas un aģentūras teorija (angļu: Art and agency theory) ir mākslas antropoloģijas teorija, kas skaidro sociālās attiecības, kas pastāv starp mākslas objektiem un indivīdiem. Teorijas mērķis ir izpētīt lauku, kur objekti mijiedarbojas ar cilvēkiem, tas ir sociālās attiecības starp personām un lietām, personām un personām, un lietām.[1]
Mākslas un aģentūras teoriju izveidoja Alfrēds Gels, viņaprāt, mākslas antropoloģijas centrā jābūt sociālajam kontekstam, proti, kā mākslas objekts tiek uztverts, radīts un cirkulē sociālajā vidē, nevis jāskatās uz mākslas/estētikas attīstību. Tādēļ antropologs nelieto tādus terminus kā - mākslas objekts un mākslas darbs, tā vietā viņš izmanto jēdzienu – indekss.[1] Teorijā tiek lietoti četri pamata jēdzieni: indekss – vizuāla, fiziska lieta, mākslinieks - indeksa radītājs, recipients- tas, kas reaģē uz indeksu, prototips – subjekts, ko ataino indekss.[2]
Ar šo teoriju Gels liek pārdomāt mākslas antropoloģijas iepriekšējās nostādnes, viņš neuzskata, ka tai būtu nepieciešams definēt, kas ir māksla, jo tas ir mākslas kritiķu uzdevums. Antropologs atsakās aplūkot mākslu kā simbolu un nozīmju lauku, viņaprāt nozīmīgāk ir runāt par aģentūru un mērķi.[1] Teorijas kritiķi norāda uz neatbilstību starp tās rīcību orientēto perspektīvi mākslā, jo teorijas centrā ir objektu aģentūra nevis cilvēku. Un norāda, ka tādas kategorijas kā estētika un semantika nevar tikt izslēgtas no definīcijas un analīzes, jo tās ir būtiskas, lai izprastu veidus, kā māksla pastāv un kādu ietekmi tā atstāj uz cilvēkiem.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Gell, A. (1998). Art and Agency: An Anthropological Theory. Oxford: Clarendon Press. 270 lpp.
- ↑ Sharpe, K. (2004). Book Review: Art and Agency: an Anthropological Theory. European Journal of Archaeology, 7: 209, 209-213
- ↑ Morphy, H. (2009). Art as a mode of action: Some Problems with Gell’s Art and Agency. Journal of Material Culture. 14:5. 1-27