Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību.[1] Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.
Satura rādītājs
Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu veidi un raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Metafora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Metafora — pārnesums uz līdzības pamata (piemēram: „zilo debesu kalns”).
Epitets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Epitets — apzīmētājs, kas tēlaini raksturo kādu priekšmetu vai parādību (piemēram: „bāliņam zelta zirgi, dimantiņa pakaviņi”).
Oksimorons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Oksimorons — epitets, kas ir pretstatīts apzīmējamam vārdam (piemēram: „vissaldākās mokas”).
Personifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Personifikācija — cilvēkam piemītošas īpašības pārnesums uz priekšmetu, dabas parādību vai dzīvnieku (piemēram: „...un tad iznāca no birzes vējš ar garu, sirmu bārdu”).
Salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salīdzinājums — divu parādību saistījums, satuvinājums, kas balstīts uz to līdzību (piemēram: „kā zvaigznes zilā naktī krīt, tā manas dienas krīt”).
Paralēlisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paralēlisms — blakus tēlotas divas ainas (dabas un cilvēka dzīves tēlojums), kurās uzsvērta abu līdzība vai atšķirība (piemēram, „tek upīte riņķodama, iet meitiņa dziedādama”).
Alegorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alegorija — pārnestas nozīmes lietošana cita tēla vietā (piemēram, „kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā”).
Metonīmija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Metonīmija — tēlains atgādinājums, kurā uz abpusējas līdzības pamata kāds jēdziens aizstāj citu (piemēram, „abra mani pabaroja”).
Sinekdoha[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sinekdoha — metonīmijas paveids, veselā vietā nosaukta daļa, daudzskaitļa vietā — vienskaitlis un otrādi (piemēram, „vasaras vidiņā, ēdu saldu zemenīti”).
Simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Simbols — tēls, kas nosacīti pārstāv kādu ideju (piemēram, Antiņš, Lāčplēsis, zilā ilgu puķe).
Ironija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ironija — pozitīvas nozīmes vārda lietojums pretējā — negatīvā nozīmē (piemēram, „tikusi māte, tikusi meita, pele lēca pūrā, nolauza kaklu”).
Hiperbola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hiperbola — kādas parādības pārspīlēts tēlojums (piemēram, „man bij viena sila bite, kā pelīte pirmu pienu”).
Perifrāze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Perifrāze — priekšmeta vai parādības nosaukuma aizstāšana ar aprakstošu tēlu (piemēram, „laiks bij man gulēt iet, baltu smilšu kalniņā”).
Paradokss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paradokss — izteikums, kas krasi atšķiras no vispārpieņemtā uzskata un kas ir pretrunā ar veselo saprātu (piemēram, „apiet apkārt jūrai”).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 112. lpp.
 | Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
