Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību.[1] Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.

Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu veidi un raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metafora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metafora — pārnesums uz līdzības pamata (piemēram: „zilo debesu kalns”).

Epitets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epitets — apzīmētājs, kas tēlaini raksturo kādu priekšmetu vai parādību (piemēram: „bāliņam zelta zirgi, dimantiņa pakaviņi”).

Oksimorons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oksimorons — epitets, kas ir pretstatīts apzīmējamam vārdam (piemēram: „vissaldākās mokas”).

Personifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personifikācija — cilvēkam piemītošas īpašības pārnesums uz priekšmetu, dabas parādību vai dzīvnieku (piemēram: „...un tad iznāca no birzes vējš ar garu, sirmu bārdu”).

Salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinājums — divu parādību saistījums, satuvinājums, kas balstīts uz to līdzību (piemēram: „kā zvaigznes zilā naktī krīt, tā manas dienas krīt”).

Paralēlisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paralēlisms — blakus tēlotas divas ainas (dabas un cilvēka dzīves tēlojums), kurās uzsvērta abu līdzība vai atšķirība (piemēram, „tek upīte riņķodama, iet meitiņa dziedādama”).

Alegorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alegorija — pārnestas nozīmes lietošana cita tēla vietā (piemēram, „kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā”).

Metonīmija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metonīmija — tēlains atgādinājums, kurā uz abpusējas līdzības pamata kāds jēdziens aizstāj citu (piemēram, „abra mani pabaroja”).

Sinekdoha[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sinekdoha — metonīmijas paveids, veselā vietā nosaukta daļa, daudzskaitļa vietā — vienskaitlis un otrādi (piemēram, „vasaras vidiņā, ēdu saldu zemenīti”).

Simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simbols — tēls, kas nosacīti pārstāv kādu ideju (piemēram, Antiņš, Lāčplēsis, zilā ilgu puķe).

Ironija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ironija — pozitīvas nozīmes vārda lietojums pretējā — negatīvā nozīmē (piemēram, „tikusi māte, tikusi meita, pele lēca pūrā, nolauza kaklu”).

Hiperbola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hiperbola — kādas parādības pārspīlēts tēlojums (piemēram, „man bij viena sila bite, kā pelīte pirmu pienu”).

Perifrāze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perifrāze — priekšmeta vai parādības nosaukuma aizstāšana ar aprakstošu tēlu (piemēram, „laiks bij man gulēt iet, baltu smilšu kalniņā”).

Paradokss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paradokss — izteikums, kas krasi atšķiras no vispārpieņemtā uzskata un kas ir pretrunā ar veselo saprātu (piemēram, „apiet apkārt jūrai”).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 112. lpp.