Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis — līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.

Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu veidi un raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metafora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metafora — pārnesums uz līdzības pamata (piemēram: „zilo debesu kalns”).

Epitets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epitets — apzīmētājs, kas tēlaini raksturo kādu priekšmetu vai parādību (piemēram: „bāliņam zelta zirgi, dimantiņa pakaviņi”).

Oksimorons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oksimorons — epitets, kas ir pretstatīts apzīmējamam vārdam (piemēram: „vissaldākās mokas”).

Personifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personifikācija — cilvēkam piemītošas īpašības pārnesums uz priekšmetu, dabas parādību vai dzīvnieku (piemēram: „...un tad iznāca no birzes vējš ar garu, sirmu bārdu”).

Salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinājums — divu parādību saistījums, satuvinājums, kas balstīts uz to līdzību (piemēram: „kā zvaigznes zilā naktī krīt, tā manas dienas krīt”).

Paralēlisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paralēlisms — blakus tēlotas divas ainas (dabas un cilvēka dzīves tēlojums), kurās uzsvērta abu līdzība vai atšķirība (piemēram, „tek upīte riņķodama, iet meitiņa dziedādama”).

Alegorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alegorija — pārnestas nozīmes lietošana cita tēla vietā (piemēram, „kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā”).

Metonīmija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metonīmija — tēlains atgādinājums, kurā uz abpusējas līdzības pamata kāds jēdziens aizstāj citu (piemēram, „abra mani pabaroja”).

Sinekdoha[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sinekdoha — metonīmijas paveids, veselā vietā nosaukta daļa, daudzskaitļa vietā — vienskaitlis un otrādi (piemēram, „vasaras vidiņā, ēdu saldu zemenīti”).

Simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simbols — tēls, kas nosacīti pārstāv kādu ideju (piemēram, Antiņš, Lāčplēsis, zilā ilgu puķe).

Ironija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ironija — pozitīvas nozīmes vārda lietojums pretējā — negatīvā nozīmē (piemēram, „tikusi māte, tikusi meita, pele lēca pūrā, nolauza kaklu”).

Hiperbola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hiperbola — kādas parādības pārspīlēts tēlojums (piemēram, „man bij viena sila bite, kā pelīte pirmu pienu”).

Perifrāze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perifrāze — priekšmeta vai parādības nosaukuma aizstāšana ar aprakstošu tēlu (piemēram, „laiks bij man gulēt iet, baltu smilšu kalniņā”).

Paradokss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paradokss — izteikums, kas krasi atšķiras no vispārpieņemtā uzskata un kas ir pretrunā ar veselo saprātu (piemēram, „apiet apkārt jūrai”).