Māls

Kvartāra perioda māla nogulumi Arumetsā, Igaunijā.

Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām. Māls veidojas, sadēdot laukšpatiem un vizlām. Latvijā sastopamais māls galvenokārt ir veidojies, sadēdot vizlām un mālu frakcija sastāv galvenokārt no hidrovizlu minerāliem. Māla rupjā frakcija parasti satur arī smiltis. Mālu minerāli satur daudz alumīnija oksīda, māls parasti satur arī dzelzs oksīdu, kas to iekrāso sarkanu vai brūnu. Ja dzelzs oksidēšanās pakāpe ir +2 vai dzelzs ir ļoti maz, tad māls ir balts. Māli ir veidojušies dažādos ģeoloģiskajos periodos, un pēc tiem tos arī iedala.

Iedalījums

Mālus var iedalīt arī pēc to sastāvā esošajiem galvenajiem mālu minerāliem, izplatītākie ir:

• Kaolinīta māli — satur kaolinītu;
• Illīta māli — satur illītu (hidrovizlu) — lielākā daļa Latvijas mālu;
• Montmorilonīta māli — satur montmorilonītu.

Mālus jau kopš seniem laikiem lieto keramikas izgatavošanai. Māli ir arī viena no cementa izejvielām.

Latvijā sastopamie māli

• Juras laikmeta māls — sastopami nelielā daudzumā, parasti kopā ar akmeņoglēm. Viena neliela atradne ir Kurzemē. Laba ugunsizturība. Nesatur dzelzs oksīdu.
• Devona laikmeta māli — sastopami gandrīz visā Latvijas teritorijā. Satur daudz dzelzs oksīda. Nav pārāk liela ugunsizturība. Lieto ķieģeļu ražošanai, šim mērķim devona mālus iegūst Lodē.
• Kvartāra māli — sastopami Baltijas ledus ezera nogulumos. Satur daudz kalcija savienojumu. Nav pārāk liela ugunsizturība. Lieto ķieģeļu ražošanai (Kalnciems).

Skatīt arī

• Keramika
• Cements
• Ķieģelis