Māra Zālīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Māra Zālīte
Dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte 2011.gadā
Dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte 2011.gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1952. gada 18. februārī (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Krasnojarskas novads, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latviete
Bērni Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Jānis Ķuzulis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, dramaturģe, sabiedriska darbiniece
Valoda latviešu
Augstskola Latvijas Universitāte
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis, Barikāžu piemiņas medaļa

Māra Zālīte (dzimusi 1952. gada 18. februārī) ir latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1952. gada 18. februārī Krasnojarskas novadā no Latvijas izsūtīto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja vectēva mājās Slampes pagasta "Kalna Ķivuļos". Mācījās Slampes astoņgadīgajā skolā, tad Murjāņu sporta internātskolā (1967—1970). Studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1970—1975). Strādāja par Latvijas Rakstnieku savienības referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla “Liesma” dzejas konsultanti (1974—1989), tad par izdevniecības “Karogs” un žurnāla “Karogs” galveno redaktori (1989—2000). 2000. gadā kļuva par Latvijas Autoru apvienības prezidenti. Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle, KM Autortiesību konsultatīvās padomes locekle, KM Nacionālās kultūras padomes locekle, LZA goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja (2002—2004).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par tekstu dziesmai "Veltījums" saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo dziesma ir atskaņota televīzijā, radio un publiskā izpildījumā – koncertos Latvijā un Vācijā.[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pieci pirksti. Rīga: Mansards, 2013.
  • Paradīzes putni. Rīga: Dienas grāmata, 2018.

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vakar zaļajā zālē. Rīga: Liesma, 1977.
  • Rīt varbūt. Rīga: Liesma, 1979.
  • Nav vārdam vietas. Rīga: Liesma, 1985.
  • Debesis, debesis. Rīga: Liesma, 1988.
  • Apkārtne. Rīga: Preses nams, 1997.
  • Dzeja [kopotā dzeja]. Rīga: Atēna, 2003.

Grāmatas bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Deviņpuiku spēks [dzejoļi]. Rīga: Liesma, 1985.
  • Tango un Tūtiņa ciemos. Rīga: Liels un mazs, 2011.
  • Mamma un tētis kūrortā. Rīga: Dienas grāmata, 2016.

Lugu izdevumi grāmatās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Divas dramatiskas poēmas: Pilna Māras istabiņa; Tiesa. Rīga: Liesma, 1987.
  • Sauciet to par teātri. Rīga: Jumava, 2001.
  • Neglītais pīlēns; Sfinksa; Tobāgo!; Zemes nodoklis. Rīga: Atēna, 2004.
  • Trīs latviskas dziesmuspēles: Priekules Ikars; Tobāgo!; Še tev Žūpu Bērtulis! Rīga: Karogs, 2011.
  • Trīs drāmas: Lācis; Pērs Gints nav mājās; Margarēta. Rīga: Karogs, 2011.

Citas grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Brīvības tēla pakājē: runas un raksti. Latviešu preses biedrība Austrālijā, 1990.
  • Kas ticībā sēts: runas un raksti Latvijas atmodai 1979-1997. Rīga: Karogs, 1997.
  • To mēs nezinām: sarunas ar Imantu Ziedoni. Rīga: Dienas grāmata, 2009.

Grāmatas citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Das Gericht: Ein dramatisches Poem [Tiesa, vācu val. atdz. Matiass Knolls]. Berlin & Riga, 1993.
  • Sun stroke in the dark [angļu val. atdz. Margita Gailitis]. Rīga: Atēna, 2005.
  • Margarita: 2 dalių kamerinė pjesė [lietuviešu val. tulk. Silvestrs Gaižūns]. Vilnius: Vaga, 2005.
  • Klusās vētras = Тихие стихии [krievu val. atdz. Ludmila Azarova]. Rīga: Jumava, 2008.
  • Viss reizē zied = Et soudain tout fleurit [franču val. atdz. Astra Skrābane un Roze-Marija Fransuā]. Rīga: Jumava, 2011.
  • Viienäpu [Pieci pirksti, igauņu val. tulk. Hannes Korjus]. Randvelt, 2015.
  • Penki pirštai [Pieci pirksti, lietuviešu val. tulk. Ērika Druņģīte]. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2016.
  • Five Fingers [Pieci pirksti, angļu val. tulk. Margita Gailitis]. Dalkey Archive Press, 2017.
  • Viisi sormea [Pieci pirksti, somu val. tulk. Hilkka Koskela]. Arktinen Banaani, 2018.
  • П’ять пальців [Pieci pirksti, ukraiņu val. tulk. Lina Melnyk]. Ярославів Вал, 2020.

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Pilna Māras istabiņa" 1981
  • "Tiesa" 1985
  • "Dzīvais ūdens" 1988
  • "Eža kažociņš" 1991
  • "Margarēta" 2000
  • "Tobāgo!" 2001
  • "Zemes nodoklis" 2003
  • "Še tev Žūpu Bērtulis!" 2004

Libreti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Lāčplēsis" 1987
  • "Meža gulbji" 1995
  • "Putnu opera" 1997
  • ""Kaupēn, mans mīļais!"" 1998
  • "Indriķa hronika" 1999
  • "Neglītais pīlēns" 2000
  • "Sfinksa" 2000

Par Māru Zālīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nora Ikstena. Zīdtārpiņu musināšana. Māra Zālīte: mākslas un varas bīstamie sakari. Rīga: Pētergailis, 2003.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti». AKKA/LAA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.