Māris Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Māris Bērziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1962. gadā
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 2003—pašlaik
Žanri stāsti, romāni
Apbalvojumi Literatūras gada balva (2009, 2015)
Baltijas Asamblejas balva (2015)
Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira (2022)

Māris Bērziņš (dzimis 1962. gadā) ir latviešu rakstnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Bērziņš beidzis 59. vidusskolu, Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Strādājis par ekonomistu privātos uzņēmumos un valsts iestādēs. 1998. gadā viņš kļūst par Valsts kultūrkapitāla fonda direktoru, taču vēlāk pievēršas rakstniecībai. 2003. gadā izdota pirmā grāmata — romāns "Ērika Trauma sapnis". Kopš 2007. gada viņš ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

2007. gadā klajā nāk īsprozas krājums „Gūtenmorgens”, kas ieturēts absurda tradīcijā, tas piedzīvojis atkārtotu izdevumu 2009. gadā, papildinātu ar Māra Bišofa ilustrācijām un trīs jauniem stāstiem. Pēc stāsta „Gūtenmorgens un laika mašīna” Elīna Lihačeva 2009. gadā uzņēmusi īsfilmu ar tādu pašu nosaukumu. 2008. gadā nāk klajā bērnu grāmata "Resnais svešinieks". M. Bērziņš rakstījis arī lugas, no kurām divas iestudētas amatierteātrī. Lugas „Pirmā reize”, „Iztēlojies”, „Bezcerīgs gadījums” un „Kabineta suns” saņēmušas veicināšanas prēmijas Nacionālajā lugu konkursā 2006. un 2008. gadā. 2009. gadā izdota grāmata „Iztēlojies. Trīs lugas”, kas ieguva Literatūras gada balvu kā gada labākais sniegums dramaturģijā.[1]

21. gadsimta otrajā desmitgadē M. Bērziņš raksta galvenokārt romānus — 2011. gadā nāk klajā romāns "Titāna skrūves", 2013. gadā — "Sveiks, Dzintar Mihail!", 2015. gadā vēsturisko romānu sērijā nāk klajā romāns "Svina garša", kas vēsta par nacistiskās okupācijas laiku Latvijā. 2015. gadā M. Bērziņš par šo romānu ieguvis Dzintara Soduma balvu[2], vēlāk arī Literatūras gada balvu par labāko prozas darbu.

2015. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā. 2022. gada aprīlī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķiru).[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ērika Trauma sapnis". Rīga: Pētergailis, 2003.
  • "Titāna skrūves". Rīga: Dienas grāmata, 2011.
  • "Sveiks, Dzintar Mihail!". Rīga: Dienas grāmata, 2013.
  • "Svina garša". Rīga: Dienas grāmata, 2015.
  • "Aizliegtais pianīns". Rīga: Dienas grāmata, 2019.
  • "Nākotnes kalējs". Rīga: Dienas grāmata, 2021.

Īsproza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Gūtenmorgens". Rīga: Karogs, 2007.
  • "Gūtenmorgens: mazliet pakuplināts krājums". Rīga: Mansards, 2009.
  • "Gūtenmorgens otrreiz". Rīga: Dienas grāmata, 2017.
  • "Gūtenmorgens pirm'reiz". Rīga: Dienas grāmata, 2017.

Citi darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Resnais svešinieks" [stāsts bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2008.
  • "Iztēlojies: trīs lugas". Rīga: Mansards, 2009.
  • "Laika pavēlnieki" [mākslas projekts kopā ar tēlnieku Aigaru Bikši]. Rīga: Dienas grāmata, 2011.

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Вкус свинца [Svina garša]. Krievu val. tulk. Yuri Kasyanich. Aletheya, 2020.
  • Švino skonis [Svina garša]. Lietuviešu val. tulk. Laura Laurušaite. Tyto alba, 2021.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]