Mārtiņš Krēsliņš
| Mārtiņš Krēsliņš | |
|---|---|
| Dzimis |
1851. gadā Biržu pagasts, Jaunjelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1911. gada 31. janvārī Jēkabpils, Jaunjelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
| Dzīvojis |
Jēkabpils, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | ērģeļu būvēšana |
| Slavenākie darbi | Āraišu lut. baznīcas ērģeles (1883),[1] Bauskas lut. baznīcas ērģeles (1901)[2] |
| Skolotāji | Frīdrihs Veisenborns |
| Skolnieki (-nieces) | M. Kaže[3] |
Mārtiņš Krēsliņš (vācu: Martin Kresling, dzimis 1851. gadā, miris 1911. gada 31. janvārī) bija ērģeļu būvētājs, kura darbnīca atradās Jēkabpilī, Pasta ielā. Tiek uzskatīts par pirmo latviešu profesionālo ērģeļu būvētāju.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis Biržu muižas Bramaņu mājās, zemnieku Jura un Annas Krēsliņu ģimenē.[4] Pēc 1866. gada strādājis par mācekli ērģeļmeistara Frīdriha Veisenborna darbnīcā Krustpilī.[5] Ar meistara atbalstu papildinājis amata praksi Berlīnē.[6]
1878. gadā atvēris savu ērģeļu darbnīcu. Strādājis ar firmas zīmi Martin Kresling in Jacobstadt,[2] kopumā uzbūvējis un pārbūvējis ap 140 ērģeļu un harmoniju visā Latvijā.[6]
Darbi
[labot | labot pirmkodu]Par labākajām līdz mūsdienām saglabājušamies Mārtiņa Krēsliņa izgatavotajām ērģelēm uzskata Āraišu luterāņu baznīcas ērģeles, kas uzbūvētas 1883. gadā.[1] Lielākais Mārtiņa Krēsliņa darinājums ir 1901. gadā pārbūvētās Bauskas luterāņu baznīcas ērģeles.[2] Pēc Jāņa Bētiņa iniciatīvas 1895. gadā Krēsliņš izgatavojis ērģeles IV Vispārējiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem Jelgavā.[7][1] Mārtiņš Krēsliņš esot bijis ieinteresēts, lai Dziesmu svētki izdotos, tālab ērģeles būvējis lielākas nekā nolīgts bez īpašas piemaksas.[8]
Mārtiņa Krēsliņa darināto ērģeļu uzskaitījums:
- Sīķeles luterāņu baznīcas ērģeles (1880);[9]
- Āraišu luterāņu baznīcas ērģeles (1883);[1]
- Bārbeles luterāņu baznīcas ērģeles (1883);[10]
- Rojas luterāņu baznīcas ērģeles (1883);[2]
- Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles (1885);[6]
- Strazdes luterāņu baznīcas ērģeles (1885);
- Jaunpils luterāņu baznīcas ērģeles (1889);[11]
- Valdemārpils luterāņu baznīcas ērģeles (1890);[12]
- Lodes (Apšu) luterāņu baznīcas ērģeles (1890);[13]
- Ērberģes luterāņu baznīcas ērģeles (1891);[2]
- Dārtes luterāņu baznīcas ērģeles (1899);[14]
- Strenču luterāņu baznīcas ērģeles (1900);[15]
- Bauskas luterāņu baznīcas ērģeles (1901);[2]
- Rubenes luterāņu baznīcas ērģeles (1908);[15]
- Alojas luterāņu baznīcas ērģeles (20. gadsimta sākums);[2]
- Kalnciema-Klīves luterāņu baznīcas ērģeles (gads nezināms);[16]
- Krūtes luterāņu baznīcas ērģeles (gads nezināms).[17]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 Sarmīte Feldmane. «Ērģelēm atkal būs skaistā balss» (latviešu). eDruva, 2022.
- 1 2 3 4 5 6 7 Jermaks, R. (28). "Kā Jēkabpilī ērģeles būvēja". Padomju Daugava (Jēkabpils) (89).
- ↑ «Iģenes luterāņu baznīcas ērģeles» (latviešu). Latvijas ērģeļu katalogs.[novecojusi saite]
- ↑ LVVA, 235. fonds Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas, 2. uzskaites saraksta 294. lieta Biržu latviešu un vācu draudzes 1851. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs. 14. lpp.
- ↑ Anna Skaidrīte Gailīte. Jēkabpils (latviešu). Rīga : SIA "Gandrs", 2002. 27. lpp. ISBN 9984-593-13-4.
- 1 2 3 «Izstāde no novadpētniecības krājuma “Ērģeļu būvētājam Mārtiņam Krēsliņam - 175”» (latviešu). Jēkabpils Pilsētas bibliotēka. 2026.[novecojusi saite]
- ↑ Ojārs Spārītis. «Pirmās Dziesmusvētku būves Latvijas arhitektūrā». Rīga - 800 : gadagrāmata (latviešu). Rīga : Jumava, 1998. 65. lpp. ISBN 9984-9114-6-2.
- ↑ "Jānis Bētiņš" (lv). Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (Rīga) (5). 1.
- ↑ Rūta Kaminska. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā (latviešu). Rīga : Neputns, 2006. 205. lpp. ISBN 9984-729-90-7.
- ↑ Jānis Folkmanis. «Lai skan ērģeles Bārbeles baznīcā» (latviešu), 2022.
- ↑ Neuenburg, Inland. Libausche Zeitung, Nr.188 (18.08.1889)
- ↑ «Valdemārpils luterāņu baznīcas ērģeles» (latviešu). Latvijas ērģeļu katalogs.[novecojusi saite]
- ↑ Vitolds Mašnovskis. «Apšu luterāņu baznīca. Durvis» (latviešu), 2010.
- ↑ «Dārtes luterāņu baznīcas ērģeles» (latviešu). Latvijas ērģeļu katalogs.[novecojusi saite]
- 1 2 Līga Īvāne. «Koncertos aicina uzzināt par ērģelēm Valmieras novadā» (latviešu). Ziemeļlatvija.lv, 2022.
- ↑ Dāvis Beitlers. «Vai zini, ar ko īpašas Kalnciema luterāņu baznīcas ērģeles?» (latviešu). Latvijas Sabiedriskais medijs, 2023.
- ↑ «Krūtes luterāņu baznīcas ērģeles» (latviešu). Latvijas ērģeļu katalogs.[novecojusi saite]