Mārtiņš Vācietis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Mārtiņu Vācieti. Par cilvēkiem ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Vācietis (uzvārds).
Mārtiņš Vācietis
Mārtiņš Vācietis
Personīgā informācija
Dzimis 1873. gada 2. janvārī
Flag of Russia.svg Krievijas Impērija, Vidzemes guberņa, Rīgas apriņķis, Lēdurgas pagasts
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 19. martā (72 gadi)
Valsts karogs: Latvija Latvijas PSR, Rīga
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1891. — 1917.
1918. — 1919. g. 2. janvāris
1919. g. aprīlis — maijs
1919. g. jūlijs — 1922. un
1924. — 1929.
Valsts Flag of Russia.svg Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg Krievijas PFSR
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (III šķiras), Sv. Vladimira ordenis (IV šķiras (ar šķēpiem)), Sv. Staņislava ordenis (II šķiras (ar šķēpiem) un III šķiras), Sv. Annas ordenis (II; III šķiras (abas šķiras ar šķēpiem))
Izglītība Maskavas junkurskola, Artilērijas virsnieku skola
Cits darbs kara zinību pasniedzējs, Latvijas Kara ministrs (20.12.1929. — 26.03.1931.)

Mārtiņš Vācietis (1873. gada 2. janvāris1945. gada 19. marts) bija Latvijas armijas ģenerālis. Latvijas kara ministrs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Lēdurgas pagastā. Pirmo izglītību ieguvis Ģertrudas draudzes skolā. Pēc Rīgas pilsētas reālskolas pabeigšanas, 1891. gadā, kā pirmās šķiras savvaļnieks, iestājās Krievijas impērijas armijā, kur sākotnēji dienēja 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. No 1892. līdz 1894. gadam mācījās Maskavas junkurskolā, kuru pabeidza podporučika dienesta pakāpē. Pēc tam ieskaitīts 41. artilērijas brigādē, bet no 1895. gada 41. artilērijas parkā. 1897. gadā komandēts uz 25. artilērijas brigādi. Nākamajā gadā paaugstināts par poručiku. 1900. gadā tika iecelts par 16. armijas korpusa artilērijas vecāko adjutantu. 1901. gadā paaugstināts par štābskapitānu. Piedalījās Krievijas—Japānas karā 15. armijas korpusa sastāvā. 1906. gadā paaugstināts par kapitānu, virsnieks 25. artilērijas brigādē. 1913. gadā pabeidza artilērijas virsnieku skolu, paaugstināts par apakšpulkvedi.

Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Sākoties kara, 1914. gada jūlijā, tika iecelts par brigādes komandieri. 1916. gada novembrī tika evakuēts no frontes uz Petrogradu, jo bija saslimis. Tā paša gada decembrī tika pārvests uz Kislovodsku. 1917. gadā tika ieskaitīts Kijevas kara apgabala virsnieku rezervē. Tā paša gada augustā atvaļināts slimības dēļ. Pēc tam neilgu laiku dzīvoja Tambovas apriņķī, bet 1918. gada augustā atgriezās Rīgā.

1918. gada 11. decembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas dienestā. Dienestā ieskaitīts pulkveža-leitnanta pakāpē. 1919. gada 2. janvārī ienākot Sarkanajai armijai Rīgā palika pilsētā. Aprīlī tika mobilizēts Sarkanajā armijā. Šajā laikā bija arī bankas kontroliera palīgs. 22. maijā dezertēja no Sarkanās armijas un 12. jūlijā iestājās atkārtoti nu jau Latvijas armijas dienestā. Tika iecelts par Apsardzības ministrijas ieroču apgādes pārzini, bet no 20. jūlija bija Artilērijas rezerves priekšnieks. No 1919. gada Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka palīgs, decembrī paaugstināts par pulkvedi. 1922. gada martā atvaļinājās no dienesta. 1924. gada martā atkal Latvijas armijas dienestā. Bija artilērijas inspektora palīgs. 1926. gadā paaugstināts par ģenerāli. 1929. gada septembrī atvaļināts no dienesta štatu samazināšanas dēļ. No 1929. gada 20. decembra līdz 1931. gada 26. martam bija Latvijas Kara ministrs. Dienesta laikā Latvijas armija bija arī pasniedzējs kara zinībās saistībā ar artilērijas jautājumiem.

Bija viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.[1] 1945. gada 19. martā miris Rīgā. Zemes klēpī guldīts Carnikavas pagasta Carnikavas (Siguļu) kapos.[2]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas armijas augstākie virsnieki (1918-1940), biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]