Mārvins Hīmeijers
| ||||||||||||||||
Mārvins Džons Hīmeijers (dzimis 1951. gada 28. oktobrī Kāslvudā, Dienviddakotā, ASV, miris 2004. gada 4. jūnijā Grenbijā, Kolorādo, ASV) bija autodarbnīcas īpašnieks Grenbijas pilsētiņā. Pēc ilgstoša konflikta par teritoriju ar betona ražotājiem Mountain Park Concrete un vietējām varas iestādēm apgabalā, kur atradās viņa darbnīca, viņš aprīkoja buldozeru Komatsu D355A-3[1] ar bruņām un sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas (ieskaitot visas ēkas, kas piederēja betona rūpnīcai, citas piederēja cilvēkiem, kurus viņš vainoja šajā situācijā),[2] pēc kā izdarīja pašnāvību. Šis incidents plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams arī kā "Mārvina Hīmeijera karš", bet viņa buldozers — kā KillDozer ("buldozers-slepkava", pēc fantasta Teodora Stērdžena 1944. gada stāsta Killdozer!).[3]
Kopējie zaudējumi pilsētai bija aptuveni 7 miljoni ASV dolāru[4] (dažādi novērtējumi ir no 4 līdz 10 miljoniem), rūpnīcai — apmēram 2 miljoni ASV dolāru. Cietušo nebija, izņemot pašu Mārvinu.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārvina vecāki dzimuši Kāslvudas apkaimes mazpilsētās, starp tālākiem senčiem bijuši ieceļotāji no Nīderlandes.[5] Viņiem bijuši četri bērni.
1969. gadā Hīmeijers iestājies ASV Gaisa spēkos kā noliktavas pārzinis, 1971. gadā nosūtīts uz Vjetnamu. 1975. gadā demobilizēts ar dienesta pakāpi Senior Airman (aptuveni atbilst kaprālim) un atgriezies Dienviddakotā, pa kara laiku daļēji zaudējis sakarus ar ģimenes locekļiem.[6] Viņa nestabilo raksturu draugi un nedraugi vērtēja radikāli atšķirīgi, no labvēlības un draudzīguma līdz agresīvam egoismam. Tomēr abas puses piekrīt viņa ļaunatminībai un aizrautībai ar to, kam viņš ticējis.[7] 1978.—1980. gadā kopā ar biznesa partneri valdīja pār nelielu veikalu tīklu, taču abi iegrima parādos un sastrīdējās. Pēc mantas sadalīšanas Mārvins saņēma vienu veikalu, kuru pārdeva un nopirka citu Bulderas pilsētiņā.[6] Vēlāk viņš iekārtojās uz dzīvi Grandleikā, 25 km no Grenbijas.[8]
1992. gadā Mārvins pārbrauca uz Grenbiju — kalnu pilsētiņu 2488 m virs jūras līmeņa, nopērkot uz hipotēku māju un par 42 tūkstošiem dolāru 0,8 hektārus lielu zemes gabalu pilsētiņas nomalē, kur iekārtoja automobiļu izpūtēju darbnīcu. Vēlāk viņš izveidoja darbnīcu tīklu, kuru iznomāja, atstājot sev tikai darbnīcu Grenbijā. 1996.—2002. viņam piederēja arī sniega motociklu tūristu vadāšanas firma. Vietējā politikā Hīmeijers stingri iestājās par azartspēļu legalizāciju.[4]
Konflikts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augot un būvējoties netālajam ziemas kūrortam Aspenai, Hīmeijera darbnīcai blakus esošā Grenbijas betona rūpnīca, kura kā pilsētas galvenais uzņēmums bija noteicošais spēks Grenbijā, nolēma paplašināt savu teritoriju. 2001. gadā pilsētas vadība apstiprināja rūpnīcas paplašināšanu, un tā sāka uzpirkt apkārt esošos zemes gabalus. Mārvins nolēma patirgoties un galu galā pieprasīja par savu hektāru miljonu dolāru,[9] kas bija 20 reižu vairāk, kā rūpnīca samaksāja citiem.[6] Rūpnīca nepiekrita. Apstrīdēt rūpnīcas paplašināšanu vietējā tiesā Hīmeijeram neizdevās, pie tam rūpnīca aizliedza viņam ierīkot kanalizāciju uz darbnīcu caur savu teritoriju, bet pilsētas varas iestādes uzlika viņam sodu par kanalizācijas trūkumu.[10] Hīmeijers nopirka norakstītu buldozeru un atjaunoja to, lai izveidotu ceļu uz darbnīcu, apejot rūpnīcas teritoriju, taču pilsētas vara to viņam aizliedza. 2004. gada 31. martā laikā, kad Hīmeijers bija prom tēva bērēs, viņa darbnīcu aizzīmogoja, atslēdzot tai elektrību un ūdeni.[6] Vienlaicīgi vietējā bankas nodaļa, pieķeroties pie hipotēkas līguma noformējuma, piedraudēja atņemt viņam māju. Rezultātā Hīmeijers pārdeva savas darbnīcas īpašumu, dabūjis sev sešus mēnešus uz izvākšanos.
Sagatavošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nav skaidrs, kad tieši Hīmeijers sāka gatavot savu "buldozera teraktu", uzreiz pēc aizlieguma izbūvēt apejas ceļu vai pēc darbnīcas aizzīmogošanas. Iedzinis savu buldozeru darbnīcā, viņš sāka to modificēt. Paštaisītās kompozīta bruņu plāksnes, kas aizsargāja kabīni, motoru un daļu kāpurķēžu,[4] nācās pārvietot ar mazu ceļamkrānu, kopā buldozers pēc uzlabošanas svēra par 910 kg vairāk.[6] Bruņu biezums sasniedza līdz 30 cm; tās tika veidotas no tērauda plāksnēm ar betona slāni starp tām. Darbnīcas apmeklētāji pie tam šai laikā neko īpašu nepamanīja.[4] Kabīnes sienās tika izveidotas vairākas ambrazūras, apkaimes attēlu nodrošināja vairākas kameras ārpusē, ar gaisa pūtējiem nodrošinātas pret putekļiem un pretložu stikliem pret apšaudi, un ekrāni iekšpusē.[11] Kabīnē Hīmeijers izvietoja pārtiku, gaisa balonu un kondicionieri, kā arī gāzmasku un vairākus šaujamieročus.[12] Pirms aktīvas darbības uzsākšanas viņš nosūtīja savam brālim audioierakstus ar savas pozīcijas izklāstu, cita starpā ar izteikumu "Es vienmēr centos būt prātīgs cilvēks. Taču reizēm prātīgiem cilvēkiem ir pienākums darīt neprātīgas lietas."[4][13] Vienlaikus viņš arī apgalvoja, ka viņam palīdzot Dievs, kura vārdā viņš nesot šo krustu,[14] un tas jau esot gādājis par vairāku pilsētnieku nāvi.[15] Kabīnes nocietināšana tika veidota bez iespējas no tās izkļūt.[11]
Aktīvā fāze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piektdienas, 2004. gada 4. jūnija rītā Mārvins Hīmeijers sāka gatavot buldozeru. Bruņuplāksnes viņš nolaida pār kabīni ar no kabīnes vadītu ceļamkrānu. Tūlīt pēc 15:00 viņš bija gatavs un izbrauca caur darbnīcas sienu. Pirmais mērķis bija blakus esošā betona rūpnīca. Dažu minūšu laikā abas ēkas un vairākas mašīnas bija iznīcinātas. Pie tam Hīmeijers raidīja ap 10 brīdinājuma šāvienus uz cilvēku, kurš mēģināja viņam traucēt ar traktora palīdzību.[9][16] Pēc tam buldozers, policijas mašīnu ielenkts, devās uz pilsētu. Viena policijas mašīna tika saspiesta, taču savainoto nebija.[6]
Šerifa palīgs Glens Treinors spēja uzrausties uz buldozera un izdarīt 37 šāvienus no pistoles, taču nespēja cauršaut bruņas un bija spiests nolēkt. Pilsētas policijai nebija līdzekļu, lai apturētu lēni kustošos un neveiklo buldozeru, nepalīdzēja arī spridzekļu pielietošana.[4] Tāpēc policija pamatā centās evakuēt cilvēkus no buldozera ceļa, kas tai pilnībā izdevās. Helikopteri tiešraidē translēja notiekošo ziņu kanāliem. Hīmeijers savā mērķu sarakstā bija iekļāvis un sagrāvis bijušā mēra māju, avīzes redakciju, pilsētas mēriju un citas ēkas, kas piederēja viņa ienaidniekiem.[10] Neraugoties uz lielajiem postījumiem, neviens cilvēks fiziski nopietni necieta. Lielākais risks radās, graujot mēriju, kuras pirmajā stāvā atradās bibliotēka, tomēr visi paspēja evakuēties.
Ap to laiku štata gubernators Ouenss un vadība apsprieda iespēju pielietot pret Hīmeijeru armijas spēku prettanku raķetes, taču izlēma, ka šādas izdarības pilsētā sagādās vairāk posta nekā viens buldozers. Vēl 2011. gadā gubernatora ofiss noliedza šādas iespējas apspriešanu, tomēr vēlāk štata policijas (State Patrol) darbinieki paziņoja, ka tāda bijusi.[17]
Policija mēģināja apturēt Hīmeijeru ar parastu buldozeru, bet tas tika viegli nogrūsts no ceļa. Arī ap 200 tās raidīto šāvienu un trīs spridzekļi nespēja caursist bruņas.[11] Pēc stundas bija sagrautas 13 mājas, bet arī "Komatsu" bija cietis, radiators tecēja, un mašīna sāka zaudēt jaudu. Pārkarsušais motors nespēja to izvilkt no sagrauta celtniecības preču veikala pagraba bedres un noslāpa.[15] Kad specvienība ielenca buldozeru, Hīmeijers nošāvās. Ārpusē bija dzirdams šāviens, bet tā nozīme nebija acīmredzama. Policija mēģināja ar sprāgstvielām iekļūt kabīnē, taču tas neizdevās. Tai nācās patērēt 12 stundas, līdz ar acetilēna griezni izdevās izgriezt caurumu un atrast tur līķi.[4]
Kopumā improvizētā bruņumašīna bija nobraukusi ap 6 kilometriem.[18]
Sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No Hīmeijera saraksta mērķiem saglabājās tikai pēdējais, kuru viņš nepaspēja sasniegt. Dažādi avoti atkarībā no to attieksmes apgalvo, ka tas bijis universālveikals[2] vai katoļu baznīca.[1] Viss īpašums bija apdrošināts, tāpēc faktiskie zaudējumi bija nelieli. Betona rūpnīca atjaunoja ražošanu jau pēc 10 dienām, tomēr vēlāk tika pārdota. Pilsētas ēkas tika atjaunotas ar štata valdības atbalstu.[19]
2005. gadā buldozers tika izjaukts un tā sastāvdaļas pārstrādātas,[1] baidoties, ka Hīmeijera akcijas atbalstītāji vai tūristi varētu tās nopirkt vai nozagt.[4][20]
Novērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Notikuma novērtējums ASV ir pretrunīgs. Vieni to sauc par "mazā cilvēka" sacelšanos pret lieluzņēmumu diktātu un varas iestāžu korupciju,[4][21] citi norāda, ka Hīmeijeru interesējusi personiskā bagātība, nevis politiskas pārmaiņas, sasniegtais rezultāts bijis nullei līdzīgs un pat ja būtu izdevies visu iznīcināt neatjaunojami, tas tikai sagrautu pilsētas ekonomiku, kura turējās uz betona rūpnīcas. Bijušais Hīmeijera advokāts Dīce to nosauca par parastu strīdu starp zemes īpašniekiem.[22]
Hīmeijera atbalstītāji norāda, ka fiziski cietušo trūkums pie šādiem masu postījumiem norāda uz viņa augstajiem morāles ideāliem,[11] kamēr pretinieki apgalvo, ka par to jāsaka paldies veiksmei vai prasmīgajai policijas rīcībai.[9] Vairākās situācijās radās nopietns risks cilvēkiem, kuri vēl atradās ēkās, tai skaitā vienā gadījumā, kad buldozers sagrāva sienu, aiz kuras slēpās divi policisti. Palikuši strīdi par to, vai Hīmeijers izdarījis tikai brīdinājuma šāvienus jeb vai centies kādam trāpīt, tāpat nav skaidrības arī, vai viņš, kā apgalvo policisti, apzināti šāvis degvielas tvertņu virzienā, pie trāpījuma kurās tās varēja uzsprāgt.[23]
Detaļu noskaidrošanu apgrūtina arī meli, kurus izplatīja Hīmeijeram naidīgās pilsētas varas iestādes. Daļa televīzijas kanālu notikuma laikā no viņu vārdiem apgalvoja, ka Hīmeijeram esot automātiskais ierocis un viņš šaujot uz katru pilsētnieku. Vēlāk tika atzīts, ka tas nebija tiesa, taču Hīmeijera ieroči vēl vairākas nedēļas pēc notikuma netika parādīti publikai, kas dažos publicistos radīja šaubas par to, vai tādi vispār bijuši un vai viņa šāvieni nav bijuši policistu ložu rikošeti.[21]
Sākotnēji tika prātots arī, ka Grenbijas — visai mazattīstītas vietas starp lieliem kūrortiem — centra iznīcināšana un pārbūve varētu dot tai impulsu pārvērsties uz labo pusi, un norādīts, ka šādās kalnu pilsētiņās bieži pulcējas ļaudis ar smagu raksturu.[8] Ticis norādīts arī, ka 1998. gadā turpat Kolorādo kalnos līdzīgs, bet ne tik vizuāli iespaidīgs incidents noticis Elmas pilsētiņā,[11] kur Tomass Līsks nošāva pilsētiņas mēru un ar nozagtu militāru iekrāvēju sāka graut pilsētas infrastruktūru.[24] Tomēr, līdz šim "Mārvina Hīmeijera karš" ir galvenā atpazīstamība pilsētai, kuras iedzīvotāju skaits starp 2000. un 2019. gadu pieaudzis no ap 1500 līdz ap 2000 un dažas pilsētas amatpersonas cerēja, ka tā piemiņa varētu piesaistīt tūristus.[10] Neraugoties uz to, šis incidents vēl mūsdienās netiek pieminēts Grenbijas oficiālajā saitā.[25]
Hīmeijera darbības iedvesmojušas Krievijas kinorežisoru Andreju Zvjagincevu uzņemt filmu "Leviatāns" ar līdzīgu sižetu.[26] 2020. gadā ASV tika uzņemta dokumentāla filma Tread par Grenbijas notikumiem.[27]
Izkropļots Hīmeijera citāts formā "Es kļuvu neprātīgs" kļuvis par mīmu teroristiskajā "Būgalū" kustībā, kura sastāv no radikāliem dažādu ideoloģiju pārstāvjiem un tendēta uz pilsoņu kara izraisīšanu valstī, piedalīdamās visu veidu protestos un veicot varas pārstāvju slepkavības. Pašam Hīmeijeram ar šādām kustībām nekad nav bijis sakara.[28][29]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 DenverChannel: Crews Begin Dismantling Granby Bulldozer
- ↑ 2,0 2,1 rockymountainnews.com copy — Armed man goes on bulldozer rampage
- ↑ "Shockwave Episode 08". The History Channel. February 1, 2008.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 Jason, Bellows. "The Wrath of the Killdozer". DamnInteresting.com.
- ↑ genealogy.com: Mulder and/or Heemeyer ancestors S Dak/Iowa
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Человек против государства. История Марвина Химейера[novecojusi saite]. Глеб Кашев - Июн 5, 2014
- ↑ DenverChannel: Granby Rampage Damage Expected To Exceed $4 Million
- ↑ 8,0 8,1 Looking at the dark side of paradise Allen Best, Mountain Life - July 2004 - Colorado Central Magazine - No. 125 - Page 12
- ↑ 9,0 9,1 9,2 "Dozer rampage roots run deep". Durango Telegraph. June 24, 2004.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 "Granby Rampage Damage Expected To Exceed several Million". KMGH-TV. June 7, 2004.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 11,4 NBC: Man who bulldozed through Colo. town is dead
- ↑ "Interior of Bulldozer". The Denver Post
- ↑ "I was always willing to be reasonable (...) Sometimes reasonable men must do unreasonable things."
- ↑ "Man Who Bulldozed Granby Says He Got Idea From God". KMGH-TV.
- ↑ 15,0 15,1 "Rampager was surprised his plans went unnoticed". The Spokesman Review. June 10, 2004.
- ↑ Bagsarian, Tom (November 1, 2005). "Terror in Granby" (PDF). The Concrete Producer. Rosemont, IL: Hanley Wood.
- ↑ Franscell, Ron (April 5, 2011). The Crime Buff's Guide to the Outlaw Rocky Mountains. Guilford, Connecticut: Morris Book Publishing LLC. pp. 107–108.
- ↑ Washington Post: Man Behind Rampage Found Dead
- ↑ TCNJ.edu: Armed man in bulldozer goes on rampage in Colorado town P. Solomon Banda, Associated Press, June 5, 2004
- ↑ Crecente, Brian D. (March 1, 2005). "Dozer digs its own grave: Used by angry resident to attack Granby, machine to be dismantled as scrap". Rocky Mountain News. Denver.
- ↑ 21,0 21,1 Nobsnews. Colorado Bulldozer Rampage and Lying Liars!
- ↑ Brennan, Charlie. 'Common dispute' sparked outburst: Run-of-the-mill fight over land use led down final path, Rocky Mountain News
- ↑ Rampage In Granby, Denver Post - Sunday June 6, 2004
- ↑ The Frances Farmers Revenge Web Portal: "Rampages – Tanks, Bulldozers, Whatever You Got!".
- ↑ Grenbijas vietne
- ↑ Artteritory: Aprīt Leviatānu, Dmitrijs Komms, 26/01/2015
- ↑ IMDB: Tread (2020)
- ↑ Weill, Kelly (October 9, 2020). "Sixteen 'Boogaloo' Followers Have Been Busted in 7 Days". The Daily Beast.
- ↑ Gartrell, Nate; Kelliher, Fiona (June 16, 2020). "Santa Cruz deputy's alleged killer charged with assassinating federal cop in Oakland ambush; authorities link attacks to extremist group that believes civil war looming". The Mercury News.