Mēbeļu ķirmis
| Mēbeļu ķirmis | |
|---|---|
_(28692210695).png) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Apakškārta | Visēdājas vaboles (Polyphaga) |
| Virsdzimta | Bostrichoidea |
| Dzimta | Ķirmju dzimta (Anobiidae) |
| Ģints | Ķirmji (Anobium) |
| Suga | Mēbeļu ķirmis (Anobium punctatum) |
 Mēbeļu ķirmis Vikikrātuvē | |
Mēbeļu ķirmis (Anobium punctatum) ir ķirmju dzimtas vaboļu suga, kuras kāpuri izgrauž ejas koksnē un ar to barojas. Tie var sabojāt cilvēkiem mēbeles, logu rāmjus, grīdas, un koka sienas. Pieaugušās vaboles nedzīvo ilgi un nebarojas, bet tikai pārojas un izdēj olas. Sākotnēji mēbeļu ķirmji apdzīvoja Eirāzijas teritoriju, bet vēlāk cilvēki tos ievazāja visās pasaules daļās.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Vabolēm ir izstiepts, cilindriskas formas ķermenis (priekškrūšu apvidū manāmi šaurāks). Tās ir 2,5 līdz 5 mm garas ar ribainiem segspārniem un tām ir dzeltenīga līdz tumši brūna krāsa. Kakla vairogs pārsedz galvu līdzīgi kapucei. Vaboles reaģē uz gaismu un daudz lido siltā, saulainā laikā. Aukstā laikā tās pārvietojas ar kājām.
Kāpuri ir dzeltenīgi balti ar brūnu galvu un klāti ar sīkiem matiņiem. To garums sastāda 5 līdz 7 mm.
Attīstība
[labot | labot pirmkodu]Pieauguši mēbeļu ķirmji dzīvo 6 līdz 28 dienas. Olas attīstās 12 līdz 15 dienas. Kāpuri izgrauž sev eju no olas pie koka piestiprinātajā pusē un iegraužas koksnē. Pēc tam tie veido sev ejas, cieši aizpildot tās aiz sevis ar izkārnījumiem, sajauktiem ar sagrauztās koksnes pulveri. Augšanas gaitā kāpuri vairākas reizes met ādu. Pēdējā stadijā tie sasniedz 4 mm garumu un 2—2,3 mm platumu. Jaunas vaboles izlido maijā-jūnijā. Kopējais dzīves cikls ilgst no gada līdz trim. Atsevišķu kukaiņu dzīves posmu ģenerācijas garums kopumā ir ļoti atkarīgs apkārtējās vides temperatūras un mitruma, kā arī no koksnes kvalitātes.
Kaitīgums un cīņas metodes
[labot | labot pirmkodu]Mēbeļu ķirmji dzīvo cilvēku mājās un dzīvokļos. To kāpuri bojā koka galdus, krēslus, dīvānus u.c. koka izstrādājumus. Tie var iemitināties arī koka apdares līstēs palodzēs, logu rāmjos, koka namu sienās. Pie tam guļbūve tiek bojāta tikai no iekštelpu puses. No ārpuses māju sienas netiek aiztiktas. Ķirmju tēviņi mēdz ritmiski sisties ar galvu pret eju sieniņām, izdot īpašas, pulksteņu tikšķiem līdzīgas skaņas. Daudzās tautās tās tiek devētas par "nāves pulksteni", kas pareģo nelaimi.
Cīņas metodes
[labot | labot pirmkodu]
Pirmais solis cīņai ar šiem kaitēkļiem ir profilaktika. Īpaši svarīgi ir uzturēt koksni sausu — mitruma daudzums nedrīkst pārsniegt 16%. Relatīvais mitrums iekštelpās virs 60% var sekmēt inficēšanos, bet mitruma daudzums koksnē zem 12% ir par sausu, lai inficētos. Mēbeļu ķirmji parasti bojā tikai izžāvētu koksni, nevis dzīvu vai svaigu. Bez tam parasti tie neaiztiek stumbru kodola daļu. To var labi redzēt pēc inficētajām konstrukcijām, kur viens koksnes gabals ir ļoti sacaurumots, bet blakus esošais netiek aiztikts, atkarībā no tā, vai tas ir veidots no kodola daļas vai arī no aplievas daļas. Inficēšanās parasti ir senu koka māju problēma, kas celtas no ķīmiski neapstrādātas koksnes. Dažas celtniecības normas paredz, ka koksne ar vairāk par 25% aplievas daļu nevar tikt izmantota, lai inficēšanās ar ķirmjiem nevarētu būtiski mazināt konstrukcijas stiprību.
Inficēšanās kā senāk, tā arī pašlaik tiek diagnosticēta pēc nelieliem apaļiem caurumiem 1 līdz 1,5 mm diametrā. Aktīva inficēšanās izpaužas ar jaunu izejošu caurumu veidošanos ar smalkiem koka putekļiem ap tiem.
Tādēļ, ka mēbeļu ķirmjiem ir 3–4 gadu garš dzīves cikls, uz iegādātu inficētu koka izstrādājumu virsmas caurumu var arī nebūt līdz brīdim, kad pieauguši ķirmji sāk pamest savu mājokli. Cīnīties pret tiem var, apstrādājot inficētas virsmas ar ilgas darbības insekcīdu (piekmēram, permetrīnu), profesionālu fumigāciju vai arī ar inficētās koksnes nomaiņu pret jaunu. Vienkāršie insekcīdi iznīcina tikai izlīdušas pieaugušās vaboles, taču kāpurus dziļi koksnē tie neietekmē.
Tradicionālās metodes ir iznest inficētās mēbeles ziemā sausā, neapkurināta vietā un atstāt pāris mēnešus, lai izsalst. Taču tur nedrīkst būt paaugstināts mitrums. Vēl inficētās mēbeles var apstrādāt ar ožamo spirtu vai terpentīnu, un pēc tam hermētiski nosegt.[1] Ja ir iespēja, var mēbeli ielikt telpā virs 50°C un noturēt tur ap diennakti.