Mēklenburga

Mēklenburga (vācu: Mecklenburg) ir vēsturisks apgabals Vācijā, kas atrodas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes rietumu daļā.

Vēsture

Mēklenburgas nosaukums cēlies no rietumslāvu cilts obodrītu galvenā pilskalna (Mikelenburg) nosaukuma pie Vismāras. Pēdējais suverēnais obodrītu ķēniņš bija Niklots (valdīja 1131–1160), kurš Ziemeļu krusta karu laikā cieta sakāvi karā pret sakšiem. Ķēniņš Pribislavs (1167–1178) nonāca vasaļatkarībā no sakšu hercoga Heinriha Lauvas, bet 1202. gadā no Dānijas ķēniņa Valdemāra II. 1234. gadā Mēklenburgas ķēniņu īpašumus sadalīja četrās daļās - Meklenburgā, Parhimā-Rihtenbergā, Rostokā un Verlē (Werle). 1348. gadā Mēklenburgas valdnieki kļuva par Svētās Romas impērijas hercogiem (Herzog zu Mecklenburg) un viņu dinastija sadalījās Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Štargardas (1348-1471), vēlāk Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Gīstrovas (1555-1695), visbeidzot 1701. gadā Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Štrēlicas atzaros.

Pēc Vīnes kongresa 1815. gadā izveidojās Mēklenburgas lielhercogiste. 1946. gadā to iekļāva PSRS okupācijas zonā izveidotās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas sastāvā. 1947. gadā to pārdēvēja par Mēklenburgas zemi, kas 1949. gadā kluva par vienu no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) sastāvdaļām. 1952. gadā VDR valdība likvidēja Mēklenburgas zemi un sadalīja to Rostokas, Šverīnes un Neibrandenburgas apriņķos (Bezirke).

Mēklenburgas lielākās pilsētas ir Rostoka, Šverīne, Neibrandenburga, Vismāra, Gistrova, Neištrēlica, Vārene pie Mīrica, Parhima.

Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.