Mēmeles komtureja
.jpg)
Mēmeles komtureja (vācu: Komturei von Memel) bija Livonijas ordeņa daļa, kuru pārvaldīja Klaipēdas pils jeb Mēmelburgas komturi ("komandieri"). Tajā ietilpa Rucavas (Kammeramt Rutzau) un Sventājas (Heiligen Aa) kameramtes, Mēmelburgas pflegeramte (Pflegeramt Memelburg). Pēc 1328. gada nonāca Vācu ordeņa Prūsijas mestra pakļautībā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1252. gadā pēc tam, kad Lietuvas karalis Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni. Dienvidkursas pakļaušanai sasaukto Livonijas ordeņa karaspēku vadīja mestra pienākumu izpildītājs Seinas Eberhards. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi kuršu pils (Pilsāts) vietā uzcēla Memelburgas pili (Memele castrum), kurā atstāja garnizonu un pa jūras ceļu pilī atveda lielus pārtikas krājumus. Pēc pils uzcelšanas karaspēks atgriezās Rīgā.
1253. gada pirmajā pusē ap 40 000 karavīru no prūšu zemes Sembijas devās karagājienā pret Mēmelburgas pili, bet nespēja to ieņemt. Jaunais Livonijas ordeņa mestrs Anno fon Zangerhauzens devās atbildes karagājienā pret sembjiem, kas Kuršu nērijā bija uzcēluši aizsardzības valni.
1254. gadā ordenis kopā ar Kurzemes bīskapu Heinrihu fon Licelburgu vienojās par kuršu zemju sadali un kristīšanu. 1254. vai 1258. gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. 1256. gada kaujas pie Klaipēdas laikā Klaipēdas komturs Bernhards no Hārenes ar 40 ordeņa brāļiem un 500 kuršu karavīriem izcīnīja kauju pret žemaišu karaspēku. 1263. gadā Mēmeles pils kuršu sacelšanās laikā bija izolēta no sauszemes un visa apgāde notika pa jūru. Kurši atkārtoti uzbruka Mēmelei no netālu esošās kuršu Krētenes pils, kuras pilsnovads atradās Megavas zemē (latīņu: castellatura de Creten).
1323. gadā dižkungs Ģedimins nodedzināja pilsētu un aplenca pili, panākdams, ka ordeni noslēdza miera līgumu. 1328. gadā Mēmeles komtureju nolēma atdalīt no Livonijas ordeņa pakļautībā esošās Kurzemes. Kad 1392. gada 30. jūnijā Kurzemes bīskaps noslēdza līgumu ar Livonijas ordeņa mestru par zemju apmaiņu, Mēmeles komturejai pievienoja bīskapam pakļauto kuršu Megavas daļu uz dienvidiem no Sventājas upes.
1470. gados tā nokļuva Prūsijas pakļautībā. 1422. gadā noslēgtais Melno līgums fiksēja Prūsijas un Lietuvas robežu uz turpmākajiem 500 gadiem.
-
Mēmeles komturu mītnes vieta - Mēmelburgas pils ap 1535. gadu -
Mēmelburgas pils modelis -
Mēmeles komturijas un Žemaitijas karte (līdz 1422) -
Mēmeles komturija Prūsijas ordeņa atzara sastāvā
Mēmeles komturu uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1254 – 1258 Bernhards
- 1291 Gotfrīds
- 1300 Ekarts
- 1304 Detmārs
...
- 1425. – 1426. Vincencs fon Virsbergs (Vinzenz von Wirsberg)
- 1453. un 1458. Johans Hecels fon Cēsingens (Johann Hetzel von Zässingen)
- 1459 – 1465 Oto fon Hokelums (Otto von Hoekelum)
- 1466. – 1472. / 1473. Johans fon der Zungers (Johann von der Sunger)
- 1474. – 1476. Johans fon Tīfens (Johann von Tiefen)
...
- līdz 1525. Ērihs fon Braunšveigs (Erich von Braunschweig)