Mēness starus stīgo

Vikipēdijas lapa
"Mēness starus stīgo" sākuma notis.

Mēness starus stīgo ir Emīla Dārziņa jauktā kora dziesma ar Aspazijas dzejoļa (1901) vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910. gada Piekto vispārējo latviešu dziedāšanas svētku koncertā.

Emīls Dārziņš to vērtēja kā savu meistarīgāko kordziesmu. Tās divtaktu tematiskais kodols jauktā 5/4 taktsmērā saglabājas visas dziesmas laikā, no trīsbalsīga salikuma sasniedzot sešbalsīgu spēcīgajā kulminācijā noslēgumā.[1]

Dziesmas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesma "Mēness starus stīgo" ir spilgts latvju romantiskās kormūzikas paraugs un pieder individuālās lirikas žanram, kurā iekļaujas vēl cits Dārziņa kordarbs "Sapņu tālumā" un ar tiem pašiem Aspazijas tekstiem komponētās Vītola solo dziesmas. Pēdējais gan savā laikā Dārziņu rāja par šo tekstu izvēlēšanos kordziesmai, kas "..neskatoties uz labi izdevušos mūziku", tomēr "..nenoliedzams aistētisks pārpratums",[2] taču arī Vītols pats savos kordarbos, kad balādisku tekstu sāka trūkt, tīri individuālajai lirikai gluži garām nespēja paiet.

Dziesmusvētku vēsturnieks Valentīns Bērzkalns turklāt rakstīja, ka "laika gaitā Dārziņa kordziesmu melodiskums un sirsnīgā noskaņa mūs arī tā pieradinājusi, ka par šīm teksta un mūzikas attiecībām tagad vairs nemēdzam daudz diskutēt. Tāpat labprāt pieveram acis pret dažu Dārziņa darbu rudimentāritāti, kāda sastopama arī dziesmā "Mēness starus stīgo", piemēram, tās melodiskajā attīstījumā un tikpat kā nemainīgajā ritmā. Cita starpā, to pašu tekstu citādā noskaņā un stingra diatonisma robežās komponējis vēl Emilis Melngailis, un to nereti atskaņoja Reitera koris. Bet arī Melngaiļa dziesma palikusi rudimentārā veidā un tautā tā neieskanējās.[3]

2005. gadā "Mēness starus stīgo" jauktam korim sacerēja arī komponists Andris Dzenītis.

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēness starus stīgo
Dzelmē dzidrajā.
It kā balsis mani
Turpu aicina.

Nāc man līdzi, dodies
Plašā tālumā,
Ļaujies sevi aizvest

Nāru laiviņā.

Buras tīra zelta,
Irklis sudrabvīts,
Zvaigznes ceļu rāda,
Vada auseklīt’s.

Nāc man līdz, es zinu
Malu laimīgu,
Tur, kur mēness sastop

Saules meitiņu.

Tur, kur stars ar staru
Liesmās vienojas,
Tur, kur gars ar garu -
Jūtās satiekas.

Zemes ilgošanās
Tur kā migla klīst,
Mūžam nebeidzama

Gaismas straume līst.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mēness starus stīgo, jauktajam korim Anita Miķelsone. Izdevniecība Musica Baltica, 2005.
  2. Jāzeps Vītols, raksti... (1944), 363. lpp.
  3. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 236-237. lpp.
  4. www.dziesmas.lv