Mērilenda

	Mērilenda; Maryland
Karogs	Zīmogs
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda:	Nav
Pārvaldes centrs:
Galvas pilsēta:	Anapolisa
Lielākā pilsēta:
Kad iestājās ASV:	1788. gada 28. aprīlis (7. ASV pavalsts)
Laika josla:	UTC-5
Saīsinājumi:	MD US-MD
Tīmekļa vietne:	www.maryland.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2006):	5 615 727 (19. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums:	209,2/km² (3. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību:	56 763 $ (3. vieta ASV)
Rasu sastāvs:	baltādainie — 65,29%; melnādainie — 30,16%
Reliģijas:	protestanti — 56%; katoļi — 23%; nereliģiozi — 14%
Ģeogrāfija
Platība:	32 160 km² (42. vieta ASV)
Garums:	400 km
Platums:	145 km
Ūdens platība:	21 %
Augstākais punkts:	Hoija virsotne, 1 024 m
Vidējais augstums:	105 m
Zemākais punkts:	0 m

Mērilenda ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas austrumu krastā. Mērilendas galvaspilsēta ir Anapolisa.

Mērilenda robežojas ar Delavēras, Pensilvānijas, Rietumvirdžīnijas štatiem, Potomakas upe kalpo kā robeža arī ar Virdžīnijas štatu un Kolumbijas apgabalu. Štatu apskalo arī Atlantijas okeāns. Mērilendai, par spīti tās nelielajam izmēram, raksturīga liela ainavu daudzveidība.

Vēsture

1498. gadā piekrasti izpētīja itālis Džons Kabots. 1645. gadā radās pirmās eiropiešu kolonijas. Pirmie ieceļotāji bija katoļi. Kolonija tika nosaukta Anglijas, Skotijas un Īrijas karalienes Henrietas Marijas vārdā.

1776. gadā, Amerikas revolūcijas laikā, Mērilenda kļuva par 7. ASV pavalsti. 1776. gada beigās — 1777. gada sākumā Baltimorā darbojās Kontinentālais kongress — pirmā ASV valdība, bet no 1783. gada 29. novembra līdz 1784. gada 3. jūnijam štata galvaspilsēta Anapolisa bija ASV galvaspilsēta.

1812. gada kara laikā briti štata teritorijā uzvarēja Bleidensburgas kaujā, kas ļāva tiem ieņemt un nodedzināt ASV galvaspilsētu Vašingtonu. Kad briti centās ieņemt Baltimoru, tas neizdevās. Šo notikumu aculiecinieks Frensiss Skots Kejs radīja dzejoli "Zvaigžņotais karogs", kas kļuvis par ASV himnu.

ASV pilsoņu kara laikā Mērilenda bija štats, kurā atļauta verdzība, tomēr tā neiestājās Konfederācijā. Daļa iedzīvotāju brīvprātīgi cīnījās vienā vai otrā karojošajā pusē. 1862. gada 17. septembrī netālu no Šrapsburgas notika Antietamas kauja — asiņainākā kauja Pilsoņu kara laikā.

1904. gada 7. un 8. februārī gandrīz pilnībā nodega štata lielākā pilsēta Baltimora.

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits
1	Baltimora	585 708
2	Kolumbija	104 681
3	Germantauna	91 249
4	Voldorfa	81 410
5	Silverspringa	81 015
6	Frederika	78 171
7	Elikotsitija	75 947
8	Glenbērnija	72 891
9	Geisersberga	69 657
10	Betesda	68 056