Pāriet uz saturu

Mēzas-Argonas ofensīva

Vikipēdijas lapa
Mēzas-Argonas ofensīva
Daļa no Pirmā pasaules kara, Rietumu frontes Simts dienu ofensīvas

Mēzas-Argonas operācijas karte
Datums1918. gada 26. septembrī1918. gada 11. novembrī
Vieta
pie Montfokonas ziemeļrietumos no Verdenas, tagad Grandesta, Karogs: Francija Francija
Iznākums Antantes uzvara, Pirmā pasaules kara beigas
Karotāji
Valsts karogs: Francija Francija
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Siāma[1]
Vācijas Impērija
Austroungārija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Peršings
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Hanters Ligets
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Roberts Balards
Valsts karogs: Francija Pols Mestrē
Valsts karogs: Francija Anrī Guro
Valsts karogs: Francija Anrī Bertelo
Pauls fon Hindenburgs
Ērihs Lūdendorfs
Kroņprincis Vilhelms
Makss fon Gelvics
Virtembergas hercogs Albrehts
Iesaistītās vienības
Siāmas Ekspedīcijas spēki[1] Vācu kroņprinča armijas grupa
Gelvica armijas grupa
Hercoga Albrehta armijas grupa
Spēks
  • Apmēram 2 000 000 karavīru
    • Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1 200 000 karavīru[2]
      • 380 tanki
      • 840 lidmašīnas
      • 2780 lielgabali
    • Valsts karogs: Francija 800 000 karavīru
      • 652 tanki
      • 2766 lielgabali
    • 850 karavīru[1]
450 000 karavīru
Zaudējumi
  • 192 000[3]
    • Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 122 063
      • 26 277 nogalināti
      • 95 786 ievainoti
    • Valsts karogs: Francija 70 000
      • 35 000 nogalināti
      • 35 000 ievainoti
    • : 19 miruši[1]
  • 126 000[4]
    • 28 000 nogalināti
    • 42,000 ievainoti
    • 56,000 sagūstīti
      • 26,000 sagūstīja amerikāņi
      • 30,000 sagūstīja franči
    • 874 sagrābtās artilērijas vienības[5]

Mēzas-Argonas ofensīva (angļu: Meuse–Argonne offensive) bija galvenā Antantes sabideroto Pirmā pasaules kara pēdējās ofensīvas operācija, kas norisinājās visā Rietumu frontē. Tā norisinājās no 1918. gada 26. septembra līdz 1918. gada 11. novembrim, kopā 47 dienas. Mēzas–Argonas ofensīva bija lielākā operācija ASV militārajā vēsturē, iesaistot 1,2 miljonus amerikāņu karavīru, jūrnieku un jūras kājnieku, kā arī 800 000 franču un 850 Siāmas karavīru. Tā ir arī nāvējošākā kampaņa Amerikas Savienoto Valstu armijas vēsturē,[6] kuras rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 350 000 cilvēku, tostarp 28 000 vāciešu, 26 277 amerikāņi un nezināms skaits franču. Amerikāņu zaudējumus palielināja daudzu karavīru militārās pieredzes trūkums, operācijas sākuma fāzēs izmantotā taktika un plaši izplatītais globālās gripas epidēmijas uzliesmojums.

Šī ofensīva bija nozīmīgākā Amerikas ekspedīcijas spēku (American Expeditionary Forces, AEF) iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā. Tā bija viena no sabiedroto uzbrukumu sērijām, Simts dienu ofensīvas laikā, kas noveda pie kara noslēguma. Tā bija AEF lielākā un asiņainākā operācija visā karā, lai gan, ņemot vērā citu Rietumu frontes kauju mērogu, tās apjoms bija ierobežots un pati operācija bija sekundāra, jo tā bija tālu no galvenās sabiedroto uzbrukuma ass.

Stratēģiskā situācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar Sentmišelas operācijas pabeigšanu tika pabeigta sabiedroto pavēlniecības plāna pirmā daļa 1918. gada kampaņas otrajai pusei. Stratēģiskā situācija Pirmā pasaules kara frontēs daudzējādā ziņā uzlabojās par labu Antantei. Sabiedrotajiem izdevās panākt izšķirošu spēku pārsvaru pār Vāciju. 1918. gada septembrī Antantes spēkos Rietumeiropas teātrī bija 211 kājnieku un 10 kavalērijas divīzijas pret 190 vācu kājnieku divīzijām. Augusta beigās amerikāņu karavīru skaits Francijā sasniedza aptuveni 1,5 miljonus cilvēku.

Iegūtā labvēlīgā situācija lika sabiedroto pavēlniecībai pieņemt lēmumu sākt vispārēju ofensīvu 1918. gada rudenī, nevis 1919. gadā, kā bija plānots iepriekš. Jau augusta beigās sākās pēdējās ofensīvas plāna izstrāde, un 3. septembrī tas kopumā tika noformēts kā nododamās direktīvas veidā no franču karavadoņa Foša Petēnam, Heigam un Peršingam. Plāns paredzēja gandrīz visiem sabiedroto spēkiem vienlaicīgi veikt spēcīgus uzbrukumus saplūstošos virzienos.

Īpaši lielas cerības sabiedroto pavēlniecība lika uz Francijas un Amerikas kopīgo ofensīvu (Mēzas-Argonas operācija). Amerikāņu divīzijām virzoties uz priekšu Mezjēras apgabalā, vācu karaspēku, ko no frontes spieda britu armijas un no labā flanga Flandrijas armijas grupa, varēja ielenkt ar mazāko sabiedroto spēku virzību uz ziemeļiem no Mezjēras.

26. septembrī pulksten 5.30 pēc desmit stundu ilgas artilērijas apšaudes Francijas 4. armija un pēc piecām minūtēm pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes aizsegā ASV Pirmā armija ar lidmašīnu un tanku atbalstu sāka uzbrukumu vācu pozīcijām frontē no Sjupas upes līdz Mēzai, kas stiepās aptuveni 90 km garumā. Viņiem pretī stājās tikai 13 vācu kājnieku divīzijas.

Jau pirmajā ofensīvas dienā amerikāņi ar savu spēku centru iekļuva vācu pozīciju dziļumā par 6-9 km. Sānos, uz rietumiem no Mēzas upes un Argonas meža viņu uzbrukumi bija neveiksmīgi. Pirmās ofensīvas dienas rezultāti bija nenozīmīgi arī Francijas 4. armijai, kurai izdevās izvirzīties tikai 3-4 km dziļumā. Turpmākajās dienās, no 27. līdz 30. septembrim, šo frontes posmu aizstāvošais vācu karaspēks, saņēmis nelielus papildspēkus, izrādīja sīvu pretestību, kā rezultātā sabiedroto virzīšanās uz priekšu notika tikai ienaidniekam pamazām atkāpjoties.

Bet galvenais ofensīvas neveiksmes faktors nebija vācu karaspēka pretestība, bet gan amerikāņu pavēlniecības nelielā kaujas pieredze. Jau no pirmās ofensīvas dienas visi ceļi 1. un 2. amerikāņu armijas aizmugurē bija pārpildīti ar tehniku un karavīriem un mēģinājums ievest kaujā papildspēkus izraisīja tikai vēl lielāku zaudējumu pieaugumu un armijas aizmugures dezorganizāciju.

Kamēr 1. amerikāņu armija savās vienībās atjaunoja kārtību, Francijas 5. armija devās ofensīvā starp Reimsu un Ēnas upi. 3. oktobrī Piektā armija kopā ar 4. armiju atspieda ienaidnieku starp Ēnas un Veilas upēm uz Berijaubakas pilsētiņu.

4. oktobrī 1. amerikāņu armija atsāka ofensīvu, taču tā virzījās ārkārtīgi lēni un ar lieliem zaudējumiem. 8. oktobrī uzbrukumā devās arī 10. franču armija. Bet tas nedeva vēlamos panākumus.

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Keith Hart. «A Note on the Military Participation of Siam in the First World War». Journal of the Siam Society, 1982. 135. lpp.
  2. Robert H. Ferrell. America's Deadliest Battle: Meuse-Argonne, 1918. University Press of Kansas, 2007. ISBN 978-0-7006-1499-8. LCCN 2006029077.
  3. «Meuse River–Argonne Forest Offensive, 26 September-11 November 1918». Historyofwar.org. Skatīts: 2013. gada 26. septembris.
  4. "Collier's New Encyclopedia: A Loose-leaf and Self-revising Reference Work". 1922. Page 209.
  5. Gary Mead: Doughboys
  6. «The Meuse-Argonne Offensive». National Archives (angļu). 2016-09-07. Skatīts: 2023-10-09.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]