Mēzas-Argonas ofensīva

Mēzas-Argonas ofensīva
Daļa no Pirmā pasaules kara, Rietumu frontes Simts dienu ofensīvas
Mēzas-Argonas operācijas karte
Datums 1918. gada 26. septembrī — 1918. gada 11. novembrī Vieta pie Montfokonas ziemeļrietumos no Verdenas, tagad Grandesta, Francija Iznākums Antantes uzvara, Pirmā pasaules kara beigas
Karotāji
Francija ASV Siāma	Vācijas Impērija Austroungārija
Komandieri un līderi
Džons Peršings Hanters Ligets Roberts Balards Pols Mestrē Anrī Guro Anrī Bertelo	Pauls fon Hindenburgs Ērihs Lūdendorfs Kroņprincis Vilhelms Makss fon Gelvics Virtembergas hercogs Albrehts
Iesaistītās vienības
Armijas grupa Centrs Ceturtā armija Piektā armija ASV Ekspedīcijas spēki Pirmā armija Otrā armija Siāmas Ekspedīcijas spēki	Vācu kroņprinča armijas grupa Gelvica armijas grupa Hercoga Albrehta armijas grupa
Spēks
Apmēram 2 000 000 karavīru 1 200 000 karavīru 380 tanki 840 lidmašīnas 2780 lielgabali 800 000 karavīru 652 tanki 2766 lielgabali 850 karavīru	450 000 karavīru
Zaudējumi
192 000 122 063 26 277 nogalināti 95 786 ievainoti 70 000 35 000 nogalināti 35 000 ievainoti : 19 miruši	126 000 28 000 nogalināti 42,000 ievainoti 56,000 sagūstīti 26,000 sagūstīja amerikāņi 30,000 sagūstīja franči 874 sagrābtās artilērijas vienības

Mēzas-Argonas ofensīva (angļu: Meuse–Argonne offensive) bija galvenā Antantes sabideroto Pirmā pasaules kara pēdējās ofensīvas operācija, kas norisinājās visā Rietumu frontē. Tā norisinājās no 1918. gada 26. septembra līdz 1918. gada 11. novembrim, kopā 47 dienas. Mēzas–Argonas ofensīva bija lielākā operācija ASV militārajā vēsturē, iesaistot 1,2 miljonus amerikāņu karavīru, jūrnieku un jūras kājnieku, kā arī 800 000 franču un 850 Siāmas karavīru. Tā ir arī nāvējošākā kampaņa Amerikas Savienoto Valstu armijas vēsturē, kuras rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 350 000 cilvēku, tostarp 28 000 vāciešu, 26 277 amerikāņi un nezināms skaits franču. Amerikāņu zaudējumus palielināja daudzu karavīru militārās pieredzes trūkums, operācijas sākuma fāzēs izmantotā taktika un plaši izplatītais globālās gripas epidēmijas uzliesmojums.

Šī ofensīva bija nozīmīgākā Amerikas ekspedīcijas spēku (American Expeditionary Forces, AEF) iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā. Tā bija viena no sabiedroto uzbrukumu sērijām, Simts dienu ofensīvas laikā, kas noveda pie kara noslēguma. Tā bija AEF lielākā un asiņainākā operācija visā karā, lai gan, ņemot vērā citu Rietumu frontes kauju mērogu, tās apjoms bija ierobežots un pati operācija bija sekundāra, jo tā bija tālu no galvenās sabiedroto uzbrukuma ass.

Stratēģiskā situācija

Līdz ar Sentmišelas operācijas pabeigšanu tika pabeigta sabiedroto pavēlniecības plāna pirmā daļa 1918. gada kampaņas otrajai pusei. Stratēģiskā situācija Pirmā pasaules kara frontēs daudzējādā ziņā uzlabojās par labu Antantei. Sabiedrotajiem izdevās panākt izšķirošu spēku pārsvaru pār Vāciju. 1918. gada septembrī Antantes spēkos Rietumeiropas teātrī bija 211 kājnieku un 10 kavalērijas divīzijas pret 190 vācu kājnieku divīzijām. Augusta beigās amerikāņu karavīru skaits Francijā sasniedza aptuveni 1,5 miljonus cilvēku.

Iegūtā labvēlīgā situācija lika sabiedroto pavēlniecībai pieņemt lēmumu sākt vispārēju ofensīvu 1918. gada rudenī, nevis 1919. gadā, kā bija plānots iepriekš. Jau augusta beigās sākās pēdējās ofensīvas plāna izstrāde, un 3. septembrī tas kopumā tika noformēts kā nododamās direktīvas veidā no franču karavadoņa Foša Petēnam, Heigam un Peršingam. Plāns paredzēja gandrīz visiem sabiedroto spēkiem vienlaicīgi veikt spēcīgus uzbrukumus saplūstošos virzienos.

Īpaši lielas cerības sabiedroto pavēlniecība lika uz Francijas un Amerikas kopīgo ofensīvu (Mēzas-Argonas operācija). Amerikāņu divīzijām virzoties uz priekšu Mezjēras apgabalā, vācu karaspēku, ko no frontes spieda britu armijas un no labā flanga Flandrijas armijas grupa, varēja ielenkt ar mazāko sabiedroto spēku virzību uz ziemeļiem no Mezjēras.

Kaujas gaita

26. septembrī pulksten 5.30 pēc desmit stundu ilgas artilērijas apšaudes Francijas 4. armija un pēc piecām minūtēm pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes aizsegā ASV Pirmā armija ar lidmašīnu un tanku atbalstu sāka uzbrukumu vācu pozīcijām frontē no Sjupas upes līdz Mēzai, kas stiepās aptuveni 90 km garumā. Viņiem pretī stājās tikai 13 vācu kājnieku divīzijas.

Jau pirmajā ofensīvas dienā amerikāņi ar savu spēku centru iekļuva vācu pozīciju dziļumā par 6-9 km. Sānos, uz rietumiem no Mēzas upes un Argonas meža viņu uzbrukumi bija neveiksmīgi. Pirmās ofensīvas dienas rezultāti bija nenozīmīgi arī Francijas 4. armijai, kurai izdevās izvirzīties tikai 3-4 km dziļumā. Turpmākajās dienās, no 27. līdz 30. septembrim, šo frontes posmu aizstāvošais vācu karaspēks, saņēmis nelielus papildspēkus, izrādīja sīvu pretestību, kā rezultātā sabiedroto virzīšanās uz priekšu notika tikai ienaidniekam pamazām atkāpjoties.

Bet galvenais ofensīvas neveiksmes faktors nebija vācu karaspēka pretestība, bet gan amerikāņu pavēlniecības nelielā kaujas pieredze. Jau no pirmās ofensīvas dienas visi ceļi 1. un 2. amerikāņu armijas aizmugurē bija pārpildīti ar tehniku un karavīriem un mēģinājums ievest kaujā papildspēkus izraisīja tikai vēl lielāku zaudējumu pieaugumu un armijas aizmugures dezorganizāciju.

Kamēr 1. amerikāņu armija savās vienībās atjaunoja kārtību, Francijas 5. armija devās ofensīvā starp Reimsu un Ēnas upi. 3. oktobrī Piektā armija kopā ar 4. armiju atspieda ienaidnieku starp Ēnas un Veilas upēm uz Berijaubakas pilsētiņu.

4. oktobrī 1. amerikāņu armija atsāka ofensīvu, taču tā virzījās ārkārtīgi lēni un ar lieliem zaudējumiem. 8. oktobrī uzbrukumā devās arī 10. franču armija. Bet tas nedeva vēlamos panākumus.

Galerija

• Galerija
• 
  Vācu ierakumi Argonā
• 
  divvietīgais vācu biplāns Hannover notriekts pie Sjeržas pilsētas
• 
  Nogalinātie karavīri, Argonas kauja
• 
  369. ASV kājnieku pulka karavīri uzbrukuma laikā.
• 
  Panorāma uz pelēko zonu, skats no vācu pozīcijām 1919. gadā

Literatūra

• Horace Leonard Baker. Robert H. Ferrell (redaktors) . Argonne Days in World War I. Columbia, Mo. : University of Missouri Press, 2007. ISBN 978-0-8262-6575-3.
• Paul Braim. The Test of Battle: the American Expeditionary Forces in the Meuse-Argonne Campaign. Newark : University of Delaware Press, 1987. ISBN 0-87413-301-7. OCLC 14240589.
• Micheal Clodfelter. The Lost Battalion and the Meuse-Argonne, 1918: America's Deadliest Battle. Jefferson, N.C. : McFarland, 2007. ISBN 978-0786426799. OCLC 71812758.
• Robert H. Ferrell. The Question of MacArthur's Reputation: Côte de Châtillon, October 14–16, 1918. Columbia, Mo. : University of Missouri Press, 2008. ISBN 978-0-8262-6651-4.
• Robert H. Ferrell. Unjustly Dishonored: An African American Division in World War I. Columbia, Mo. : University of Missouri Press, 2011. ISBN 978-0-8262-1916-9. LCCN 2012462746.
• Edward G. Lengel. To Conquer Hell. New York : Henry Holt, 2008. ISBN 978-0-8050-7931-9.
• Lengel, Edward G., ed. A Companion to the Meuse-Argonne Campaign (Wiley-Blackwell, 2014). xii, 537 pp.
• Douglas Mastriano. Thunder in the Argonne: A New History of America's Greatest Battle (Battles and Campaigns Series). Lexington : University Press of Kentucky, 2018.
• Fredrick Palmer. Our Greatest Battle: The Meuse Argonne. New York : Dodd, Meade, 1919.
• Price, Craig (December 2018). "Meuse-Argonne: The Final Push to Victory". VFW Magazine (Kansas City, Mo.: Veterans of Foreign Wars of the United States) 106 (3): 16–18. ISSN 0161-8598. "For Doughboys of the 89th Infantry Division, a desperate fight in a French forest illustrated the brutality of World War I's final months. The Meuse–Argonne Offensive was the war's largest and bloodiest campaign for U.S. troops, but it marked the beginning of the end of the war."
• Pierpont L. Stackpole. Robert H. Ferrell (redaktors) . In the Company of Generals: The World War I Diary of Pierpont L. Stackpole. Columbia, Mo. : University of Missouri Press, 2009. ISBN 978-0826218704. LCCN 2009028219.
• William S. Triplet. Robert H. Ferrell (redaktors) . A Youth in the Meuse-Argonne. Columbia, Mo. : University of Missouri Press, 2000. ISBN 0-8262-1290-5. LCCN 00029921. OCLC 43707198.
• William M. Wright. Robert H. Ferrell (redaktors) . Meuse-Argonne Diary: A Division Commander in World War I. Columbia, Mo. : University of Missouri Press, 2004. ISBN 978-0826215277. OCLC 70757341.
• Yockelson, Mitchell. Forty-Seven Days: How Pershing's Warriors Came of Age to Defeat at the German Army in World War I (New York: NAL, Caliber, 2016) ISBN 978-0-451-46695-2

Ārējās saites

• Battlefield Experience: The Meuse–Argonne Offensive at American Battle Monuments Commission
• The Meuse–Argonne Offensive at U.S. National Archives and Records Administration
• The Meuse–Argonne Offensive Interactive at American Battle Monuments Commission
• This Day in History, September 26, 1918: The Meuse-Argonne Campaign Begins at American Battle Monuments Commission