M2 mīnmetējs
 Otrā pasaules kara laika 60 mm ASV M2 mīnmetējs un G.I. ķivere mērogā | |
| Galvenie dati | |
|---|---|
| Valsts |
 ASV |
| Tips | mīnmetējs |
| Konstruktors | Edgars Brands |
| Ražošanā | 1940 |
| Tehniskie parametri | |
| Šaušanas ātrums | 18 lādiņi minūtē |
| Sākuma ātrums | 158 m/s |
| Attālums | 1,8 km |
| Masa | 5,81 kg stobrs, 7,44 kg divkājis, 5,81 kg pamatplāksne, kopējais svars 19,07 kg |
| Stobrs | 726 mm |
| Papildu informācija | |
| Versijas | Tips 31 |
M2 mīnmetējs ir 60 milimetru gludstobra, no stobra lādējams, augsta šaušanas leņķa ierocis, ko ASV Armija izmantoja Otrajā pasaules karā, Korejas karā un Vjetnamas karā vieglo kājnieku atbalstam.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
Brandt Mle 1935 [franču] mīnmetēja patents un ražošanas licence iegūta no franču inženiera Edgara Branda. Tā ir gludstobra, stingra sistēma un tiek ielādēta caur stobru.
Pirmās 1500 mīnmetēju partijas ražošana sākās 1940. gada janvārī.
Mīnmetēju izmantoja ASV Armijā Otrā pasaules kara, Korejas kara un Vjetnamas kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara to piegādāja ASV sabiedrotajiem un Salvadoras armija to izmantoja 1979.—1992. gada pilsoņu karā.
Korejas kara laikā (1950—1953) 60 mm mīnmetēji bija galvenais mīnmetēju veids ASV kājnieku divīzijās (katrai kājnieku divīzijai atbilstoši organizācijai un ekipējumam bija jābūt 84 60 mm mīnmetējiem) un Dienvidkorejas armijas kājnieku divīzijās, kuras izveidoja pēc to parauga (saskaņā ar pirmskara organizāciju un ekipējumu katrai kājnieku divīzijai bija jābūt 108 60 mm mīnmetējiem, no 1950. gada 15. septembra — 84 gabaliem), tomēr kauju laikā Korejas pussalā atklājās 60 mm mīnmetēju vājums un nepietiekamā efektivitāte izmantošanai kalnainā apvidū. Sagrābtos 60 mm mīnmetējus KTDRA un ĶTAA vienības izmantoja 1950.—1952.gadā, bet pēc frontes līnijas stabilizācijas un pārejas uz pozicionālo karadarbību tos aizstāja ar efektīvākiem padomju 82 mm, 107 mm un 120 mm mīnmetējiem.
1978. gadā ASV bruņotajos spēkos šo mīnmetēju aizstāja ar jaunu modeli M224 mīnmetēju.
Tehniskie parametri
[labot | labot pirmkodu]
Ierocis ir gludstobra, stingra sistēma, kas tiek ielādēts no stobra.
- Horizontālais šķērsgriezums: 7°
- mīnas M69 svars: 1,33 kg
- 60 mm Mle1935 mīnmetējs konstruēts, izmantojot "viltus trīsstūra" dizainu, un tam bija vienkārša konstrukcija: 725 mm gara, gludsienu caurule atradās uz masīvas taisnstūrveida pamata plāksnes un to atbalstīja divkājis.
- Divkājis savukārt bija aprīkots ar pacelšanas mehānismu, nivelieri un skrūvju statīvu, kas ļāva ierobežot horizontālu mērķēšanu. Rupju vertikālo mērķēšanu panāca, pārvietojot divkāji.
- Pamatplāksnes apakšējā virsma bija aprīkota ar izciļņiem, kas darbojās kā slīdņi un neļāva tam slīdēt pa zemi. Lai samazinātu triecienu divkājim šaušanas laikā, pie skrūvju sliedes bija piestiprināts amortizators, kas sastāvēja no diviem cilindriem ar ievietotiem virzuļa stieņiem un atsperēm.
- Taisngriezis novērsa mīnmetēja sānisku apstāšanos.
- Pacēluma leņķi svārstījās no +45° līdz +83°.
- Stobra šaušanas leņķi bija atkarīgi no stobra augstuma un tie bija: 11° pie +45°, 13,5° pie +60° un 20,5° pie +75°.
- Šāviens notika ar mīnmetēja pašdūrienu, ko tā paša svara ietekmē virzīja uz mīnmetēja fiksēto slepkavas tapu.
Varianti un modifikācijas
[labot | labot pirmkodu]- Brandt Mle 1935 — oriģinālais mīnmetējs: Francijas armijas dienestā nonāca 1937. gadā.
- 31. tips — nelicencēta Gomiņdan ražota kopija, izmantota Korejas kara laikā.[1]
- Minobacač 60 mm M57 — Dienvidslāvijas mīnmetēja modelis,[2] 1957. gads, ražots Serbijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «60 mm Type 31 and variants». Jane's Infantry Weapons 1992-1993. 1992. 1394. lpp.
- ↑ 60 mm M57 mortar // Christopher F. Foss, T. J. Gander. Infantry weapons of the world. 2nd edition. New York, Charles Scribner's Sons, 1979. pages 131
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: M2 mīnmetējs.
- Cover photo of M2 60 mm mortar Arhivēts 2011-05-01 Wayback Machine vietnē. May 1941 Popular Science
