Pāriet uz saturu

Magdolna Barnoti Foro

Vikipēdijas lapa
Magdolna Barnoti Foro
Barnóthy Forró Magdolna
Personīgā informācija
Dzimusi 1904. gada 21. augustā
Valsts karogs: Austroungārija Žamboka, Ungārijas Karaliste, Austroungārija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Mirusi 1995. gada februāris
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Evanstona, Ilinoisa, ASV
Dzīvesbiedrs Jeno M. Barnoti
Zinātniskā darbība
Zinātne astrofizika, biofizika
Darba vietas Ungārijas Karaliskā Universitāte
Barata koledža
Ilinoisas Universitāte
Ziemeļrietumu Universitāte
Alma mater Ungārijas Karaliskā Universitāte

Magdolna Barnoti Foro (ungāru: Barnóthy Forró Magdolna, angļu: Madeleine Barnothy Forro; dzimusi 1904. gada 21. augustā Peštas meģē Ungārijā, mirusi 1995. gada februārī Ilinoisā, ASV) bija ungāru izcelsmes amerikāņu fiziķe un astrofiziķe. Viņas darbi ietvēra pētījumus kosmisko staru fizikā, gravitācijas lēcās un magnētisko lauku biofizikā.

Dzīve un karjera

[labot | labot pirmkodu]

Magdolna Foro piedzima Žambokas ciematā Ungārijā, 1904. gada 21. augustā Margitas (dzimusi Šomlo) un Roberta Foro ģimenē.[1][2] 1927. gadā viņa ieguva fizikas doktora grādu Ungārijas Karaliskās universitātes Budapeštā vadībā par darbu dielektrisko konstanšu mērīšanā.[3] Foro bija pirmā sieviete, kas ieguva fizikas doktora grādu šajā universitātē.[1][4] Pēc tam viņa lasīja lekcijas universitātē un veica pētījumus par kosmiskajiem stariem. 1936. gadā viņu iecēla par asociēto profesori. 1938. gadā viņa apprecējās ar savu kolēģi Jeno Barnoti.[2] Magdolna Barnoti Foro un Jeno Barnoti bija vieni no pirmajiem kosmisko staru pētījumu pionieriem, projektējot lielus Geigera-Millera skaitītājus un uzbūvējot vienu no pirmajiem kosmisko staru teleskopiem kosmisko staru izotropijas, laika modeļu un augstas enerģijas spektru pētīšanai.[5] Viņas pētījumi 1930. gadu beigās, novērojot kosmiskos starus, palīdzēja atklāt elektronu, pionu un mionu būtību.[3]

Pēc Otrā pasaules kara abi Barnoti cīnījās, lai atjaunotu kosmiskā starojuma pētījumus, un 1948. gadā viņi emigrēja uz ASV, Magdolnai iegūstot profesora amatu Baratas koledžā Ilinoisā.[2] 1953. gadā viņa sāka strādāt par pētniecības asistenti Ziemeļrietumu universitātē[2] un kļuva par naturalizētu ASV pilsoni 1954. gadā. Ērtības labad viņu Amerikā sauca par Madlēnu. 1955. gadā viņa sāka strādāt Ilinoisas Universitātē, 1964. gadā kļūstot par fizikas profesori.[2]

Sešdesmitajos gados Foro pētīja spēcīgu magnētisko lauku bioloģisko ietekmi.[3] Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados viņa kopā ar vīru sarakstīja aptuveni 40 rakstus par gravitācijas lēcas ietekmi uz kvazāriem.[6] Viņi ierosināja, ka kvazāri ir pastiprināti Seiferta galaktiku attēli gravitācijas lēcas dēļ, kas kopš tā laika ir pierādīts nelielas kvazāru daļas gadījumā.[3]

1964. un 1969. gadā Magdolna Forro publicēja divsējumu darbu "Magnētisko lauku bioloģiskā ietekme".[7][8]

Madlēna Foro aktīvi darbojās daudzās profesionālās organizācijās, sākot no Amerikas Astronomijas biedrības un Amerikas Fizikas biedrības līdz Vācijas Astronomijas biedrībai un Starptautiskajai Astronomijas savienībai.[6]

Foro nomira 1995. gada februārī Evanstonā, Ilinoisas štatā, 90 gadu vecumā.[9]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Jan 08, 1956, page 50 - The South Bend Tribune at Newspapers.com™». Newspapers.com (en-US). Skatīts: 2026-05-30.
  2. 1 2 3 4 5 Marilyn Bailey Ogilvie, Joy Dorothy Harvey. The biographical dictionary of women in science : pioneering lives from ancient times to the mid-20th century. New York : Routledge, 2000. ISBN 978-0-415-92038-4.
  3. 1 2 3 4 Virginia Trimble. Barnothy Forro, Madeleine. Springer, New York, NY, 2014. 166–167. lpp. ISBN 978-1-4419-9917-7.
  4. Journal of the American Association of University Women 1955-10: Vol 49 Iss 1. American Association of University Women. 1955-10.
  5. Hockey, Thomas; Trimble, Virginia; Williams, Thomas Rhys; Bracher, Katherine; Jarrell, Richard A.; Marché, Jordan D.; Ragep, F. Jamil; Palmeri, JoAnn; Bolt, Marvin, eds. (2007). The biographical encyclopedia of astronomers. SpringerLink Bücher. New York, NY: Springer Science+Business Media, LLC. ISBN 978-0-387-31022-0.
  6. 1 2 Fenyves, Ervin J.; Somogyi, Antal (1995-12-31). "Madeleine Barnothy Forro (1904–1995)" (en). Bulletin of the AAS 27 (4).
  7. Madeleine F. Barnothy. Biological effects of magnetic fields. New York, Plenum Press, 1964.
  8. Madeleine F. Barnothy. Biological effects of magnetic fields. New York : Plenum Press, 1964.
  9. Trimble, Virginia; Leonard, Peter J. T. (1996-01). "Astrophysics in 1995". Publications of the Astronomical Society of the Pacific 108: 8. doi:10.1086/133687. ISSN 0004-6280.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]