Magnuss fon Eberharts

Vikipēdijas lapa
Magnuss fon Eberharts Vācijas impērijas Infantērijas ģenerāļa uniformā

Frīdrihs Vilhelms Magnuss fon Eberharts (Magnus von Eberhardt, 1855.—1939.) bija Prūsijas virsnieks, kas komandēja Vācijas impērijas kājnieku karaspēka vienības Pirmajā pasaules karā. Brālis Valters fon Eberharts pēc Bermonta demisijas komandēja Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienības Latvijas brīvības cīņu laikā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnuss fon Eberharts dzimis Berlīnē 1855. gada 6. decembrī. 1874. gadā viņš beidza kadetu korpusu un kā leitnants uzsāka dienestu 93. Anhaltes kājnieku pulkā. 1878.—1880. gadā viņš studēja Prūsijas Militārajā akadēmijā, 1882.—1890. gadā dienēja 3. gvardes pulkā Berlīnē, pēc tam bija Vācijas impērijas Lielajā Ģenerālštābā un kļuva par 8. divīzijas ģenerālštāba priekšnieku. 1894.—1898. gadā viņš strādāja Prūsijas Kara ministrijā, pēc tam tika iecelts par Gvardes pulka „Prinz Carl von Preußen“ komandieri Frankfurtē pie Oderas. No 1900. līdz 1903. gadam atjaunots darbā Ģenerālštābā, pēc tam iecelts par 10. armijas korpusa ģenerālštāba priekšnieku Hanoverā, 1904.—1907. gadā Berlīnes gvardes pulka (Garde-Füsilier-Regiment) komandieris Berlīnē. 1907. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru un Berlīnes Gvardes korpusa ģenerālštāba priekšnieku, 1911. gadā par ģenerālleitnantu un 19. divīzijas komandieri Hanoverē.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma ģenerālis fon Eberharts 1914. gadā komandēja Augšējās Elzasas Eberharta korpusu (Korps Eberhardt), kas tika pārdēvēts par XV rezerves korpusu, un piedalījās kaujās ar frančiem pie Kolmāras. 1915.—1916. gadā ar savu korpusu cīnījās pret Serbijas armiju, pēc tam piedalījās Verdenas kaujās. Pēc tam līdz 1918. gada augustam komandēja X rezerves korpusu. 1918. gada augustā—oktobrī viņš komandēja Vācijas impērijas 7. armiju, novembrī 1. armiju. Pēc Vācijas kapitulācijas viņš bija atbildīgs par 1. armijas demobilizāciju. 1919. gada sākumā viņš komandēja Austrumprūsijas Kulmas apgabala aizsardzību pret Polijas karaspēku.

Miris 83 gadu vecumā 1939. gada 24. janvārī Berlīnē.

Memuāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aus Preussens schwerer Zeit: Briefe und Aufzeichnungen meines Urgrossvaters und Grossvaters (1907)
  • Kriegserinnerungen (1938)