Berberu makaks
| Berberu makaks Macaca sylvanus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Berberu makaks Marokā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Cilts | Paviānu cilts (Papionini) |
| Ģints | Makaki (Macaca) |
| Suga | Berberu makaks (Macaca sylvanus) |
| Izplatība | |
 | |
 Berberu makaks Vikikrātuvē | |
Berberu makaks (Macaca sylvanus) jeb magots ir pērtiķu suga no makaku ģints (Macaca) un pērtiķu dzimtas (Cercopithecidae). Tā ir vienīgā makaku suga, kas savvaļā sastopama ārpus Āzijas, kā arī vienīgais pērtiķu veids, kas dabiski dzīvo Eiropā (Gibraltārā).
Berberu makaks tiek uzskatīts par vienu no senākajiem makaku ģints pārstāvjiem. Ģenētiskie un morfoloģiskie pētījumi liecina, ka šī suga no Āzijas makakiem atdalījusies aptuveni pirms 5—7 miljoniem gadu.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Berberu makaki savvaļā dzīvo Ziemeļāfrikas kalnu apgabalos — Atlasa un Rifa kalnos Marokā un Alžīrijā. Agrāk sugas izplatības areāls bija plašāks, ietverot arī daļu Tunisijas un Vidusjūras piekrastes reģionu.
Eiropā šī suga sastopama tikai Gibraltārā, kur neliela populācija dzīvo dabiskos apstākļos. Šie dzīvnieki, iespējams, tika ievesti cilvēku darbības rezultātā, un mūsdienās tie tiek aizsargāti kā unikāls bioloģisks un kultūrvēsturisks fenomens.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Berberu makaks ir vidēja lieluma pērtiķis bez astes, kas ārēji atgādina dažus citu reģionu pērtiķus, piemēram, paviānus.
- Ķermeņa garums: 55—70 cm
- Svars: tēviņi 12—15 kg, mātītes 8—11 kg
- Apkārtējā krāsa: dzeltenīgi brūna ar gaišāku vēdera daļu
- Aste: reducēta līdz īsam rudimentam (1—2 cm)
Bieza un blīva apmatojuma dēļ šī suga ir labi pielāgota dzīvībai kalnainos apgabalos ar ievērojamām temperatūras svārstībām.
Dzīvesveids un uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Berberu makaki ir dienakti aktīvi un dzīvo gan uz zemes, gan kokos. Tie veido sociālas grupas no 10 līdz pat 100 īpatņiem ar izteiktu hierarhisku struktūru. Atšķirībā no daudzām citām primātu sugām, tēviņi aktīvi piedalās mazuļu aprūpē, kas stiprina sociālās saites grupā.
Uzturā dominē augļi, lapas, zāles, saknes un dažādi bezmugurkaulnieki. Ziemas mēnešos, kad pārtikas ir mazāk, makaki barojas arī ar koku mizu un garšaugiem.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairošanās sezona parasti sākas vēlā rudenī un turpinās ziemas mēnešos. Grūsnība ilgst aptuveni 165 dienas, un parasti piedzimst viens mazulis. Māte to zīda vairākus mēnešus, bet tēviņi bieži palīdz sargāt un apkopt mazuļus, neatkarīgi no bioloģiskās radniecības.
Aizsardzības statuss
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) datiem, Macaca sylvanus ir klasificēta kā apdraudēta suga (Endangered).[1] Galvenie apdraudējuma faktori ir mežu izciršana, dzīvotņu fragmentācija un nelegāla tirdzniecība ar mazuļiem kā mājdzīvniekiem.
Marokā un Alžīrijā notiek vairāki saglabāšanas projekti, kas ietver populācijas monitoringu, izglītošanas kampaņas un aizsargājamo teritoriju paplašināšanu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Benrabah, M; Waters, Siân; (PSG), Janette Wallis; Pilot, M; Majolo, B (2016-08-04). "IUCN Red List of Threatened Species: Macaca sylvanus". IUCN Red List of Threatened Species.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berberu makaks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
|