Maikls Kolinss (īru revolucionārs)

Vikipēdijas lapa
Maikls Kolinss
Mícheál Ó Coileáin

Dzimšanas dati 1890. gada 16. oktobrī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Korkas grāfiste, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (tagad Karogs: Īrija Īrija)
Miršanas dati 1922. gada 22. augustā (31 gada vecumā)
Valsts karogs: Īrija Korkas grāfiste, Īrija
Politiskā partija Sinn Féin
Paraksts

Maikls Kolinss (īru: Mícheál Ó Coileáin, angļu: Michael Collins,[1] dzimis 1890. gada 16. oktobrī, miris 1922. gada 22. augustā) bija īru revolucionārs, karavīrs un politiķis, kurš bija viena no vadošām figūrām 20. gadsimta sākuma cīņā par Īrijas neatkarību.[2] Neatkarības kara laikā viņš bija Īrijas Republikāņu armijas (IRA) izlūkošanas dienesta direktors un pašpasludinātās Īrijas Republikas finanšu ministrs. Pēc tam viņš bija Īrijas brīvvalsts pagaidu valdības vadītājs no 1922. gada janvāra un Nacionālās armijas virspavēlnieks no jūlija līdz savai nāvei slazdā 1922. gada augustā, pilsoņu kara laikā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maikls Kolinss piedzima Korkas grāfistē, netālu no Roskarberī, viņš bija jaunākais no astoņiem bērniem ģimenē. 1906. gadā viņš pārcēlās uz Londonu, lai kļūtu par pasta krājbankas ierēdni. Tur viņš kļuva par Londonas GAA biedru, caur kuru viņš kļuva saistīts ar Īru Republikāņu brālību un Gēlu līgu. 1916. gada janvārī viņš atgriezās Īrijā un piedalījies Lieldienu sacelšanās. Viņš tika saņemts gūstā un tika turēts Frongočas internēšanas nometnēkara gūsteknis, bet 1916. gada decembrī tika atbrīvots.

Pēc tam Kolinss kļuva par vienu no partijas Sinn Féin līderiem un tika ievēlēts vietējā pašpārvaldē. Sinn Féin ievēlētie deputāti 1919. gada janvārī izveidoja Īrijas Pirmo Parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību. Kolinss tika iecelts par finanšu ministru. Sekojošajā Neatkarības karā viņš bija Īrijas brīvprātīgo organizācijas direktors un ģenerāladjutants, kā arī IRA izlūkošanas dienesta direktors. Viņš ieguva slavu kā partizānu kara stratēģis, plānojot daudzus veiksmīgus uzbrukumus britu spēkiem, piemēram, "Asiņainās svētdienas" slepkavības pret galvenajiem britu izlūkdienestiem 1920. gada novembrī.

Pēc 1921. gada jūlija pamiera laikā Kolinss bija viens no pieciem pārstāvjiem, ko Deila kabinets pēc Īmona de Valeras lūguma nosūtīja, lai apspriestu miera nosacījumus Londonā. Rezultātā 1921. gada decembrī tika parakstītais Anglijas un Īrijas līgums, un tika nodibināta Īrijas brīvvalsts, taču tā bija atkarīga no uzticības zvēresta kronim. Viņa vadībā 1922. gada sākumā tika izveidota pagaidu valdība. Šajā laikā Kolinss slepeni sniedza atbalstu IRA Ziemeļīrijā. To drīz izjauca Īrijas pilsoņu karš, kurā Kolinss bija Nacionālās armijas virspavēlnieks. Kolinss tika nogalināts pretlīguma spēku slazdā 1922. gada 22. augustā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Meda Ryan. Michael Collins and the Women Who Spied for Ireland (2nd izd.). Cork : Mercier Press, 2006. 71. lpp. ISBN 978-1856355131.
  2. «Michael Collins». Oireachtas Members Database. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]