Makatea
| Makatea | |
|---|---|
| Makatea | |
|
Makateas satelītattēls | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 15°50′S 148°15′W / 15.833°S 148.250°WKoordinātas: 15°50′S 148°15′W / 15.833°S 148.250°W |
| Arhipelāgs | Palisera salas |
| Platība | 24 km² |
| Garums | 7,5 km |
| Platums | 7 km |
| Krasta līnija | 22 km |
| Augstākais kalns |
Puutiare 110 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Raniroa |
| Lielākais ciems | Vaitepaua |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 94 (2017[1]) |
| Blīvums | 3,92/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tuamotieši |
|
| |
Makatea (tuamotiešu: Makatea) ir paaugstināts koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Palisera salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, ietilpst Raniroas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši. Salas nosaukums cēlies no tuamotiešu Mā — ‘tīrs [ūdens]’, un Atea — ‘dienas gaisma’, bet pēc citas versijas — Maka — ‘klints’, un Tea — ‘balts’. Makatea ir vienīgā sala Tuamotu arhipelāgā, kur ir dzeramā ūdens avoti, kā arī tā līdzās Nauru un Banabai ir viena no salām ar bagātīgiem fosfātu krājumiem.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
Makatea ir viena no četrām Tuamotu arhipelāga paceltajām koraļļu salām (citas ir Nukutavake, Tikei un Tepoto), kas neveido klasisko atolu ar iekšējo lagūnu. Salas lielākā daļa ir ap 80 m augsts plato ar kraujām nogāzēm. Augstākais kalns ir Puutiare 110 m vjl salas ziemeļos. Salu apjož koraļļu rifs.
Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
Pirmie no eiropiešiem salu 1606. gadā apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kirosa vadībā, kas to nosauca par Sagitario. 1722. gadā salu apmeklēja holandiešu jūrasbraucējs Jakobs Rogevēns, kas to nodēvēja par Auroru.
20. gadsimta sākumā salā tik atklāti bagātīgi fosfātu krājumi un 1917. gadā to ieguvi uzsāka britu kompānija Pacific Phosphate Company Ltd. Salas krastā uzbūvēja ostu, bet vidienē — strādnieku pilsētiņu, kurā mita ap 200 raktuvju strādnieku un to ģimenes. No raktuvēm uz ostu tika izbūvēts šaursliežu dzelzceļš. Fosfātu iegūvei salā tika izrakstas daudzas cilindriskas ap 2,5 m platas un 15—23 m dziļas šahtas, bet dažas no tām ir ievērojami dziļākas; dziļākā no tām ir 80 m dziļa un stiepjas līdz jūras līmenim. Fosfātu ieguve turpinājās līdz 1964. gadam. 2022. gada sākumā tika ziņots, ka Franču Polinēzijas valdība ir piekritusi turpmākam Makatea atola pētījumam, reaģējot uz Jaunzēlandes uzņēmuma pieteikumu, kas vēlas atsākt fosfātu ieguvi.[2]
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Galvenā salas apdzīvotā vieta ir bijušais raktuvju strādnieku ciemats Vaitepaua salas ziemeļos, kur dzīvo lielākā daļa no salas 94 iedzīvotājiem un atrodas saimnieciskā infrastruktūra. Otra apdzīvotā vieta ir Moumu salas austrumu krastā.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Galvenās saimniecības nozares salā ir lauksaimniecība (kokospalmu audzēšana un kopras ieguve) un zveja.
Populārajā kultūrā
[labot | labot pirmkodu]Lielākā daļa amerikāņu 1998. gada piedzīvojumu komēdijas "Sešas dienas, septiņas naktis" sižeta norisinās Makateas salā, lai gan filma tika filmēta Kauai salā Havajās.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makatea.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
|