Maksimiljans Kolbe
| Svētais Maksimiljans Marja Kolbe | |
|---|---|
 | |
| Moceklis | |
| Dzimis |
1894. gada 8. janvārī Zduņska Voļa,  Krievijas Impērija(tagad  Polija) |
| Miris |
1941. gada 14. augustā Aušvicas koncentrācijas nometne, .svg){kind=small} Trešais reihs(tagad Polija) |
| Godā | Romas Katoļu baznīca, Luterāņu baznīca, Anglikāņu sadraudzība |
| Beatifikācija | 1971. gada 17. oktobrī, Svētā Pētera bazilika, Roma — pāvests Pāvils VI |
| Kanonizācija | 1982. gada 10. oktobrī, Roma — pāvests Jānis Pāvils II |
| Svētvieta |
Bazilika Ņepokalanovā Sohačevas apriņķa Teresinas gminā, Polija |
| Piemiņas diena | 14. augusts |
| Svētais aizbildnis | narkomāni, ģimene, žurnālisti, cietumnieki, amatieru radio, Kustība par dzīvību |
Svētais Maksimiljans Marja Kolbe (latīņu: Sanctus Maximilianus Maria Kolbe, poļu: Święty Maksymilian Maria Kolbe; dzimis 1894. gada 8. janvārī, miris 1941. gada 14. augustā) bija poļu franciskāņu mūks, kurš ieslodzījumā izvēlējās brīvprātīgi mirt cita, nepazīstama ieslodzītā vietā. 1982. gadā pāvests Jānis Pāvils II Kolbi kanonizēja un atzina par "mūsu grūtā gadsimta svēto aizbildni".
Dzimis kā Rajmunds Kolbe (poļu: Rajmund Kolbe) Zduņska Voļā (toreiz Krievijas Impērijā) etniska vācieša un polietes ģimenē. Tēvs vēlāk krita cīņās par Polijas neatkarību. 1907. gadā Kolbe nelegāli pārgāja Krievijas un Austroungārijas robežu un iestājās garīgajā seminārā Ļvivā. Vēlāk studēja Romā. Pēc Polijas neatkarības nodibināšanas atgriezās dzimtenē, kur nodibināja un vadīja klosteri Ņepokalanovā (Niepokalanów). Vadīja arī reliģisku izdevniecību un radiostaciju. 1930. un 1936. gadā devās misijā uz Japānu, kur Nagasaki nodibināja klosteri, kurš pārdzīvoja atombombardēšanu un darbojas vēl šodien.
Otrā pasaules kara laikā Kolbes klosteris kļuva par bēgļu (tajā skaitā ebreju) patvērumu. Kolbe bija arī aktīvs radioamatieris (kods SP3RN) un raidīja pretvāciskas ziņas. 1941. gada 17. februārī Gestapo Kolbi arestēja un 28. maijā ieslodzīja Aušvicas koncentrācijas nometnē. 1941. gadā pazuda kāds Kolbes barakas biedrs (vēlāk viņu atrada mirušu), tāpēc nometnes administrācija par sodu izvēlējās desmit ieslodzītos, lai uz nāvi ievietotu barakā bez pārtikas un ūdens. Maksimiljans Kolbe brīvprātīgi pieteicās mirt ieslodzītā Francišeka Gajovņičeka (Franciszek Gajowniczek) vietā, kuram bija ģimene. Gajovņičeks un viņa sieva pārdzīvoja karu, bet bērni gāja bojā padomju uzlidojuma laikā. Trīs nedēļas Kolbe bez pārtikas un ūdens pavadīja lūgšanās savā kamerā, līdz ar injekcijas palīdzību tika nogalināts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maksimiljans Kolbe.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Par Kolbi lapā Saints.SQPN.com (angliski)
- www.kolbe.pl (poliski), (angliski)
|