Maleahija grāmata (ivritā: סֵפֶר מַלְאָכִי, Sēfer Malʾākhî) ir viena no Bībeles praviešu grāmatām. Tanahā (Ebreju Bībelē) tā ietilpst Neviīm sadaļā kā pēdējā no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām, savukārt kristīgajā Vecās Derības kanonā tā parasti tiek uzskatīta par pēdējo praviešu grāmatu pirms Jaunās Derības. Tradicionāli par grāmatas autoru uzskata pravieti Maleahiju, tomēr mūsdienu pētniecībā bieži norādīts, ka vārds ‘Maleahija’ var būt ebreju izteiciens ar nozīmi “mans vēstnesis”, un tādēļ teksts nereti tiek uzskatīts par anonīmu pravietisku darbu. Grāmatas sarakstīšana parasti tiek datēta ar pēctrimdas periodu Jūdejā, aptuveni 5. gadsimtā p. m. ē., laikā, kad jau darbojās Otrā tempļa kulta sistēma.
Tematiski Maleahija grāmata kritizē reliģisko un morālo stāvokli pēctrimdas sabiedrībā. Tajā nosodīta priesteru nevērība kulta praksē, tautas neuzticība derībai un sociālais netaisnīgums. Vienlaikus grāmata uzsver Dieva taisnīgumu, aicina uz atgriešanos un runā par gaidāmo dievišķo tiesu — “Kunga dienu”, kā arī par “vēstneša” nākšanu, kas sagatavos ceļu šiem notikumiem.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maleahija grāmata.
