Maltas parlamenta attīstība ir cieši saistīta ar salas politisko vēsturi un pāreju no koloniālās pārvaldes uz neatkarīgu valsti. Parlamentārisma pirmsākumi meklējami Britu koloniālajā periodā pēc 1814. gada, kad Malta kļuva par Lielbritānijas valdījumu. 1835. gadā tika piešķirta pirmā konstitūcija, taču izveidotā Valdības padome bija iecelta, nevis ievēlēta. Pārstāvnieciskas pārvaldes elementi pirmo reizi tika ieviesti 1887. gadā, kad padomē vairākumu veidoja ievēlēti Maltas pārstāvji, tomēr šī sistēma tika ierobežota un 1903. gadā atcelta. Pēc 1919. gada politiskajiem satricinājumiem un prasībām pēc lielākas autonomijas 1921. gadā tika ieviesta jauna konstitūcija, kas nodrošināja atbildīgu valdību un ievēlētu likumdevēju institūciju. Mūsdienu parlamenta pamati tika nostiprināti Maltas neatkarības iegūšanas laikā 1964. gadā, kad tika izveidots suverēns parlaments ar pilnīgu likumdošanas varu, un agrākā Likumdošanas asambleja pārtapa par Pārstāvju palātu.
Turpmākajā attīstībā nozīmīga loma bija konstitucionālajām reformām. 1974. gadā Malta kļuva par republiku, precizējot parlamenta attiecības ar izpildvaru un valsts prezidentu. Vēlākajos gados tika pilnveidota vēlēšanu sistēma un stiprināta parlamentārā uzraudzība, tostarp 1995. gadā izveidojot pastāvīgās komitejas, kas paplašināja likumdošanas un kontroles funkcijas. 21. gadsimtā parlamenta darbību būtiski ietekmējusi starptautiskā integrācija, īpaši Maltas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā, kas paplašināja parlamenta lomu Eiropas politikas veidošanā. Jauns attīstības posms sākās 2015. gadā, kad parlaments sāka darbu īpaši tam būvētā ēkā Valletā, veicinot institucionālo autonomiju, darba modernizāciju un lielāku sabiedrības piekļuvi parlamenta darbam.
.jpeg)
Valleta, Malta
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maltas parlaments.
