Gambjē salas

Gambjē salas
Îles Gambier Magareva
Manarevas satelītaina
Gambjē salas Gambjē salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	23°07′04″S 134°58′13″W
Arhipelāgs	Tuamotu salas
Salu skaits	14
Galvenās salas	Manareva, Temoe
Platība	31 km²
Garums	34 km
Platums	30 km
Krasta līnija	98 km
Augstākais kalns	Dafs 441 m
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Gambjē
Lielākais ciems	Rikitea
Demogrāfija
Iedzīvotāji	1592 (2017)
Blīvums	51,35/km²
Pamatiedzīvotāji	manarevieši
Gambjē salas Vikikrātuvē

Gambjē salas (franču: Îles Gambier) vai Manareva (manareviešu: Magareva, franču: Mangareva) ir salu grupa Klusajā okeānā, Franču Polinēzijas austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta Tuamotu salām. Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga Akteona grupas salām, Maruteu, Mariu un Morani veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta manarevieši.

Ģeogrāfija

Manarevas lagūna un Rikiteas pilsētiņa

Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā 1580 km no Franču Polinēzijas galvenās salas Taiti un galvaspilsētas Papeetes. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto Timoe atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli.

Manarevas atols atrodas sena zemūdens vulkāna virsotnē, tā ārējais rifs izveidojies uz vulkāna krātera malām, bet centrālās daļas vulkāniskās salas ir vulkāna kalderas atliekas. Atolam neregulāra romba forma, tā lielākais garums ir 34 km, lielākais platums — 30 km, bet rifa perimetrs — 98 km. Atola rifs iekļauj ap 450 km² lielu lagūnu; tās ārējais rifs atola dienvidos un rietumos iegrimis, bet kopējā sauszemes platība ap 31 km². Uz atola rifa vairāki desmiti motu, uz lielākā no tām atola ziemeļaustrumos atrodas 1967. gadā uzbūvētā Totenenie lidosta ar 2000 m garu skrejceļu.

Atola vidusdaļā atrodas vairākas vulkāniskas salas, no kurām lielākās ir Manareva (15,4 km², 1384 iedzīvotāji), Taravai (5,7 km², 8 iedzīvotāji), Akamaru (2,1 km², 12 iedzīvotāji), Aukena (1,35 km², 25 iedzīvotāji), Anakauitai (0,7 km², 1 iedzīvotājs) un Kamaka (0,5 km², 1 iedzīvotājs). Manarevas salā atrodas Gambjē salu un visa Tuamotu arhipelāga augstākais kalns Dafs 441 m vjl, kā arī galvenā apdzīvotā vieta Rikitea.

Valda tropisks, bet relatīvi vēsāks klimats, vidējā gada temperatūra ir ap 25,8 °C. Vidējais nokrišņu daudzums 1913 mm; lietus līst vidēji 148 dienas gadā.

Vēsture

Svētā Miķeļa katedrāle Rikiteā (2014)

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka salas ir apdzīvotas vismaz kopš m.ē. 1000. gada. Lai arī mūsdienās manarevieši lingvistiski ir tuvāki Marķīza salu iedzīvotājiem, sākotnēji tās kolonizēja ieceļotāji no Biedrības salām rietumos.

Salu kopiena dzīvoja stingri stratificētā cilšu sabiedrībā ar pastāvīgiem starpklanu kariem un periodisku pārtikas trūkumu; kanibālisms nebija nekas neparasts. Ir norādes, ka neilgi pirms eiropiešu iekarojuma salās notika kārtējie nemieri, kas izraisīja pilsoņu karu starp sociālajām šķirām. Šīs sociālās pārmaiņas, iespējams, ievērojami veicināja arhipelāga iekarošanu, ko 19. gadsimta sākumā veica Taiti karalis Pomare II. Līdz 19. gadsimta otrajai pusei arhipelāgs palika Taiti Pomares karaliskās dinastijas ietekmes sfērā.

Kā pirmie no eiropiešiem salas 1797. gadā atklāja Londonas Misionāru biedrības ekspedīcija Džeimsa Vilsona vadībā ar kuģi Duff; viņš nosauca salas hugenota Džeimsa Gambjē, vārdā, kurš bija finansiāli atbalstījis ekspedīciju.

1834. gadā salās ieradās Svēto Siržu kongregācijas misionāri Onorē Lavāls un Fransuā Karē, lai dibinātu pirmo katoļu misiju Polinēzijā. Abi priesteri kļuva par Taiti apvienošanās ar Franciju galvenajiem veicinātājiem. Sākumā pēdējais Manarevas karalis Maputeoa pretojās, bet, piedēvējot atveseļošanos no smagas slimības jaunajam dievam, viņš arvien vairāk pakļāvās kristīgo misionāru ietekmei un tika kristīts 1836. gadā. Pēc visu salinieku kristīšanas misionāri devās uz Taiti, lai tur savu misiju turpinātu, bet Taiti jau bija protestantu misija un misionārus gaidīja neveiksme. 1837. gadā Gambjē salas cieta no spēcīgas zemestrīces un cunami.

Lavāls un Karē atgriezās Gambjē salās un iedibināja teokrātisku režīmu, kura rezultāti bija ļoti pretrunīgi. Viņi iemācīja salu iedzīvotājiem lasīt un rakstīt, kā arī pasargāja viņus no eiropiešu tirgotājiem un vaļu medniekiem. Misionāri apspieda pastāvīgos cilšu karus, kā arī apkaroja cilvēku upurēšanu un kanibālismu. Saskaņā ar tēva Lavala teicienu, «civilizēšana ved pie apmierinājuma». No otras puses, reliģiskā dedzība pamudināja viņus sistemātiski nomainīt visus manareviešu elkus un tempļus, un to vietā viņi lika uzcelt vairāk nekā simts akmens ēku: baznīcas, kapelas, klosterus, seminārus, kapsētas, mācītājmājas, triumfa arkas. Svētā Miķeļa katedrāle Manarevā varēja uzņemt vairāk nekā 2000 cilvēku. Iedzīvotāju skaits, kas Lavala un Karē aizbraukšanas laikā pārsniedza 2000, 19. gadsimta beigās slimību un emigrācijas dēļ samazinājās līdz 500. 1856. gadā no Manarevas uz Taiti tika nosūtīti daudzi strādnieki Papeetes katedrāles būvniecībai.

Taiti franču gubernators daudzus gadus no malas vēroja notiekošo salās. Viņš iejaucās tikai tad, kad sūdzības no uzņēmējiem un tirdzniecības kuģiem kļuva biežākas. Tēvam Lavālam 1871. gadā pēc Taiti bīskapa Florentīna Etjēna Žosena mudinājuma bija jāpamet Mangareva. Viņš nomira 1880. gada 1. novembrī un tika apglabāts Taiti. 1881. gadā Gambjē salas kļuva par Francijas teritoriju.

1964.1996. gados Gambjē salas kalpoja par loģistikas bāzi Francijas kodolizmēģinājumu aktivitātēm 400 km attālajā Mururoas atolā. Šajā laikā Francijas militāristi padziļināja iebrauktuves atola rifā, lai izveidotu platāku un dziļāku kanālu dziļgrimes kuģiem.

Saimniecība

Galvenā ekonomikas nozare salās ir pērļu audzēšana, kas tiek praktizēta daudzās 129 pērļu fermās Gambjē lagūnā, kuras relatīvi vēsie ūdeņi ļauj ražot augstas kvalitātes pērles. Pēdējos gados, neskatoties uz to, ka arhipelāgs atrodas ļoti tālu no Franču Polinēzijas galvenajiem apdzīvotajiem centriem, tā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, pateicoties pērļu un perlamutra ieguvei.

Tūrisma ziņā Gambjē salas ir vienas no vismazāk apmeklētajām Franču Polinēzijā. Lai arī Gambjē salām ir ievērojams potenciāls, pateicoties to klimatam, videi un unikālajai vēsturiskajai pagātnei, tūrisma attīstību kavē attālums no Taiti un augstās aviobiļešu izmaksas. Rikiteas līcī piestāj jahtas, un tūristi, kas vēlas apmeklēt Pitkērna salas, par savu bāzi izmanto Manarevu.

Gambijē salās vietējā ražošana aprobežojas ar dažām nozarēm — naturālo lauksaimniecību un zveju. Lielāko daļu patēriņa preču pārvadā divi kuģi, kas kursē ar triju nedēļu intervālu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gambjē salas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)