Mandeles (anatomija)

Mandeles
	Aukslēju mandeļu atrašanās vieta mutes dobumā atzīmēta ar angļu terminu tonsils
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	Tonsilla
TA98	A05.2.01.011
FMA	9609
	Anatomiskā terminoloģija [Labot Vikidatos]

Mandeles (latīņu: tonsilla) ir limfātisko audu sakopojumi mutes dobuma un rīkles gļotādā, kas veido nozīmīgu organisma imūnsistēmas daļu. Tās pieder pie gļotādām piesaistītās limfātiskās sistēmas un darbojas kā lokāla imūnās aizsardzības struktūra elpošanas un gremošanas trakta sākumposmā, kur organisms pirmo reizi nonāk saskarē ar ieelpotajiem vai uzņemtajiem mikroorganismiem. Anatomiski mandeles izvietotas rīkles gredzenā, kas sastāv no vairākiem limfātisko audu veidojumiem. Pie mandelēm pieder

aukslēju mandeles, kuras atrodas rīkles sānos starp aukslēju lokiem un ikdienas valodā visbiežāk tiek saprastas ar jēdzienu “mandeles”;
aizdegunes (rīkles) mandele jeb adenoīdi;
mēles mandele mēles saknes apvidū;
dzirdes kanāla mandeles un sīkākas limfātisko audu kopas.

Šāds izvietojums nodrošina nepārtrauktu imūno uzraudzību deguna un mutes ieejas zonā.

Funkcionāli mandeles piedalās antigēnu uztveršanā, limfocītu aktivācijā un antivielu veidošanā, veicinot lokālās gļotādu imunitātes attīstību. Tās ir īpaši nozīmīgas bērnībā, kad imūnsistēma vēl nobriest un apgūst mikroorganismu atpazīšanu, taču to aizsargfunkcija saglabājas arī vēlākā dzīves posmā. Vienlaikus noteiktos gadījumos mandeles var kļūt par atkārtotu vai hronisku infekciju perēkli, piemēram, angīnas gadījumā, tomēr kopumā tās ieņem būtisku vietu cilvēka organisma aizsardzības sistēmā.