Manihi

Manihi
Manihi
Manihi NASA satelītattēls
Manihi Manihi
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	14°24′43″S 145°57′12″W
Arhipelāgs	Karaļa Džordža salas
Platība	13 km²
Lagūnas platība	160 km²
Garums	27 km
Platums	8 km
Krasta līnija	65 km
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Manihi
Lielākais ciems	Paeua
Demogrāfija
Iedzīvotāji	650 (2017)
Blīvums	50/km²
Pamatiedzīvotāji	tuamotieši
Manihi Vikikrātuvē

Manihi (tuamotiešu: Manihi) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Karaļa Džordža salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kopā ar Ahes atolu veido Manihi komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.

Ģeogrāfija

Manihi lagūna

Manihi atrodas Karaļa Džordža salu rietumdaļā, tuvākā sala ir 15 km attālā Ahe austrumos. Manihi kopā ar kaimiņu Ahi atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 2760 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 57,7 līdz 60,9 miljoniem gadu. Atolam garena ovāla forma, tā garums ir 27 km, lielākais platums — 8 km, bet rifa perimetrs — 65 km. Atola rifs iekļauj 160 km² lielu lagūnu, kurai ir viens kuģojams savienojošais šaurumi ar okeānu — 80 m platais Taurapas šaurums atola dienvidrietumos, pie kā atrodas atola lielākā apdzīvotā vieta Paeua. Uz atola rifa ap 100 motu, rietumdaļas salas savienotas ar tiltiem un autoceļu.

Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir 27,7 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni; vidējais nokrišņu daudzums ap 1574 mm.

Vēsture

Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Villema Shautena un Jakoba Le Mēra vadībā 1616. gadā, kas to nodēvēja par Waterland. 1765. gadā atolu apmeklēja britu jūrasbraucējs Džons Bairons, kas atolu nodēvēja par Velsas Prinča salu (Prince of Wales Island). 19. gadsimtā Takaroa kļuva par Francijas teritoriju; šeit dzīvoja aptuveni 100 iedzīvotāji, un tur attīstījās kokosriekstu eļļas ražošana (aptuveni 20 mucas gadā ap 1860. gadu).

Saimniecība

No 19. gadsimta līdz pat 1960. gadiem atols bija nozīmīga perlamutra gliemeņu un dabisko pērļu audzēšanas vieta (ap 1920. gadu tika saražotas aptuveni 5–10 tonnas gadā), pēc tam, pēc dabas resursu pārmērīgas izmantošanas, perlamutra ieguve apstājās un no 1960. gadu vidus attīstījās pērļu audzēšana. Atola pērļu audzētavas ražo melnās pērles, izmantojot potēšanas metodes, kas 1963. gadā importētas no Japānas — Manihi ir vēsturiskā vieta, kur Franču Polinēzijā tika izveidota pirmā "īstā izmēra" pērļu audzētava. 2017. gadā lagūna 650 ha platībā tika izmantota vaislai un potēšanai, un tajā atrodas 650 gliemeņu nārsta līnijas.

Kopš 1980. gadiem tiek attīstīts tūrisms, vairākos no atola motu uzbūvēti augstas klases kūrorti. Atola rietumos pie Turipaoas ciema atrodas Manihi lidosta ar 930 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo 7000—9000 pasažieru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Manihi.