Mantija (gliemji)

Gliemenes Tridacna maxima mantija (zilā krāsā)

Mantija (latīņu: pallium — "tērps" vai "apmetnis") ir molusku ķermeņa muguras siena, kas sedz iekšējos orgānus un atloku veidā izvirzās tālu aiz iekšējo orgānu robežām. Daudzām molusku sugām mantijas epiderma izdala kalcija karbonātu un konhiolīnu, veidojot čaulu. Jūras kailgliemežiem čaula pakāpeniski reducējas, un mantija kļūst par dzīvnieka dorsālo virsmu.

Vārds "mantija" (latīniski pallium) sākotnēji nozīmēja apmetni, lietusmēteli. Šī molusku anatomiskā struktūra bieži atgādina apmetni, jo daudzām grupām mantijas malas, parasti sauktas par mantijas kroku, būtiski izvirzās aiz pamatķermeņa robežām, veidojot krokas — divslāņu struktūras, pielāgotas daudzām dažādām funkcijām, ieskaitot, piemēram, sifona funkciju.

Molusku centrālā īpatnība ir mantijas dobums. Šo dobumu veido mantijas "svārki" — dubulta mantijas kroka, kas aptver ūdens telpu. Šajā telpā izvietojas molusku žaunas, tūplis, osfrādiji, nefridioporas un gonoporas. Molusku lielākajai daļai mantijas dobums pilda elpošanas kameras funkciju. Gliemenēm tas parasti ir gremošanas sistēmas daļa. Dažiem moluskiem mantijas dobums kalpo par perēšanas kameru, bet galvkājiem un dažām gliemenēm (piemēram, jūras ķemmītēm) tas ir kustību orgāns.

Mantija ir ļoti muskuļaina. Galvkājiem matijas saraušanās tiek izmantota, lai izspiestu ūdeni caur cauruļveida sifonu jeb hiponomu, kas ar reaktīvo ūdens strūklu nodrošina dzīvniekiem ļoti ātru kustību ūdenī. Gliemežiem tā tiek izmantota kā sava veida "kāja" kustībai pa virsmu. Bļodiņgliemežiem (Patella) pēda ietver visu dzīvnieka vēdera virsmu. Savukārt, gliemeņu "kāja" ir gaļīgs izaugums, kas pēc savas formas ir pielāgots rakšanai, nevis pārvietošanai.

Čaulu moluskiem mantija ir orgāns, kas veido čaulu, klāj to no iekšpuses un reizēm no ārpuses, un, dzīvniekam augot, palielina tās izmērus un biezumu. Čaulas materiālu izdala mantijas audu ektodermiskās (epitēlija) šūnas.

Daudziem gliemežiem mantija parasti ir pilnībā vai daļēji paslēpta to čaulā. Gliemežu sugām, kurām čaula ir neliela salīdzinājumā ar ķermeņa izmēriem, attiecīgi, arī mantijas daļa ir redzama vairāk. Kailgliemežiem mantija ir redzama pilnībā. Mantijas dorsālo virsmu sauc par notumu, bet ventrālo virsmu — par hiponotumu. Philomycidae dzimtai mantija klāj visu ķermeņa aizmugurējo daļu.