Manuels II Paleologs — Vikipēdija

Manuels II Paleologs Μανουὴλ Βʹ Παλαιολόγος
Manuels II Paleologs


Bizantijas imperators

Amatā 1391. gada 16. februārī — 1425. gada 21. jūlijā
Priekštecis	Joanns V Paleologs
Pēctecis	Joanns VIII Paleologs


Dzimšanas dati	1350. gada 27. jūnijā Konstantinopole, Bizantijas impērija
Miršanas dati	1425. gada 21. jūlijā Konstantinopole, Bizantijas impērija
Tautība	grieķis
Dzīvesbiedrs(-e)	Helēna Dragasa
Bērni	Joanns VIII Paleologs, Konstantīns XI
Reliģija	Pareizticība

Paleologu dinastijas imperators

Manuels II Paleologs (sengrieķu: Μανουὴλ Βʹ Παλαιολόγος; dzimis 1350. gada 27. jūnijā, miris 1425. gada 21. jūlijā) bija Bizantijas imperators no 1391. līdz 1425. gadam. Viņš bija imperatora Joanna V Paleologa dēls un Paleologu dinastijas pārstāvis.

Manuela II valdīšanas laikā Bizantijas impērija atradās dziļā krīzē. Tās teritorija bija samazinājusies līdz Konstantinopolei, dažām pilsētām un Morejas zemēm, bet Osmaņu impērija arvien vairāk apdraudēja impērijas pastāvēšanu.

1394. gadā osmaņu sultāns Bajazids I sāka Konstantinopoles aplenkumu. Manuels II meklēja palīdzību Rietumeiropā un no 1399. līdz 1403. gadam apmeklēja vairākas Eiropas valstis, tostarp Franciju un Angliju. Viņa ceļojums bija viens no pēdējiem lielajiem Bizantijas mēģinājumiem iegūt militāru atbalstu pret osmaņiem.

Bizantijas stāvokli īslaicīgi uzlaboja 1402. gada Ankaras kauja, kurā Timurs sakāva Bajazidu I. Osmaņu valsts nonāca iekšējā krīzē, un Manuels II izmantoja šo laiku, lai nostiprinātu Bizantijas atlikušās teritorijas.

Manuels II bija arī izglītots valdnieks un rakstnieks. Viņš sarakstīja teoloģiskus, filozofiskus un polemiskus darbus, kā arī piedalījās diskusijās par kristietību, islāmu un impērijas nākotni.

Pēdējos dzīves gados Manuels II pakāpeniski nodeva varu savam dēlam Joannam VIII Paleologam. Pēc viņa nāves 1425. gadā Joanns VIII kļuva par Bizantijas imperatoru.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Manuels II Paleologs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Renesanses filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Joanns V Paleologs	Bizantijas imperators 1391—1425	Pēctecis: Joanns VIII Paleologs

s d l Bizantijas (Austrumromas impērijas) imperatori (uzskaitījums)

Konstantīna dinastija (306–363)	Konstantīns I Konstantīns II Konstanss Jūliāns

Bez dinastijas periods (363–364)	Jovians

Valentiāna dinastija (364–379)	Valentiāns I Valents Gratiāns

Teodosija dinastija (379–457)	Teodosijs I Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns

Leonīdu dinastija (457–518)	Leons I Traķietis Leons II Zenons Bazilisks Anastasijs I

Justiniāna dinastija (518–602)	Justins I Justiniāns I Justins II Tiberijs II Maurīcijs

Bez dinastijas periods (602–610)	Foka

Hēraklija dinastija (610–695)	Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IV Justiniāns II

Divdesmit gadu anarhija (695–717)	Leontijs Tiberijs III Justiniāns II Filipiks Anastasijs II Teodosijs III

Izauriāna dinastija (717–802)	Leons III Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām

Nikeforiāna dinastija (802–813)	Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabe

Bez dinastijas periods (813–820)	Leons V Armēnietis

Amoriešu dinastija (820—867)	Mihaels II Teofils Mihaels III

Maķedoniešu dinastija (867—1055)	Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapins Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja Romāns III Agrirs Mihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Teodora Porhiregenita Konstantīns IX Monomahs

Bez dinastijas periods (1056–1057)	Mihaels VI Brings

Komnēnīdu dinastrija (1057–1059)	Īzaks I Komnēns

Dukīdu dinastrija (1059—1081)	Konstantīns X Duka Mihaels VII Duka Romāns IV Diogēns Nikefors III Botaniāts

Komnēnīdu dinastrija (1081–1185)	Aleksijs I Komnēns Joanns II Komnēns Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I Komnēns

Angelīdu dinastija (1185–1204)	Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Īzaks II Angels Aleksijs IV Angels Aleksijs V Duka

Laskarīdu dinastija (1204–1261) (Nīkejas impērija)	Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris

Paleologu dinastija (1261–1453)	Mihaels VIII Paleologs Androniks II Paleologs Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI Kantakūzens Androniks IV Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VII Paleologs Joanns V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs

s d l Senās Romas un Bizantijas imperatori

Principāts 27 p.m.ē. – 235 m.ē.	Oktaviāns Tiberijs Kaligula Klaudijs Nerons Galba Otons Vitēlijs Vespasiāns Tits Domiciāns Nerva Trajāns Adriāns Antonijs Pijs Marks Aurēlijs un Lūcijs Vers Kommods Pertinakss Didijs Jūliāns (Peskēnijs Nigers) (Klodijs Albīns) Septimijs Severs Karakalla ar Getu Makrīns ar Diadumeniānu Elagabals Severs Aleksandrs

Trešā gadsimta juku periods 235–284	Maksimins Trāķietis Gordiāns I un Gordiāns II Pupiēns un Balbīns Gordiāns III Filips Arābs ar Filipu II Decijs ar Herēnijs Etrusks Hostiliāns Treboniāns Galls ar Volusiānu Emiliāns Valeriāns Galliēns ar Saloninu un Valeriāns II Klaudijs II Kvintils Aureliāns Tacits Floriāns Probs Kārs Karīns un Numeriāns Gallijas imperatori: Postumuss (Laeliāns) Marijs Viktorīns (Domiciāns II) Tetriks I ar Tetriku II kā ķeizaru Palmīras imperators: Vaballats

Tetrarhija un Domināts 284–395	Diokletiāns (visa impērija) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) ar Galēriju (austrumi) un Konstanciju Hloru (rietumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Konstancijs Hlors (rietumi) ar Valēriju Severu (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Valērijs Severs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Maksentijs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Licīnijs I (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Maksentijs (viens pats) Licīnijs I (rietumi) un Maksimins II (austrumi) ar Konstantīnu I (pašpasludināts augusts) un Valēriju Valensu Licīnijs I (austrumi) un Konstantīns I (rietumi) ar Licīniju II, Konstantīnu II un Krispu kā ķeizariem (Martiniāns) Konstantīns I (visa impērija) ar dēlu Krispu kā ķeizaru Konstantīns II Konstants Magnentijs ar Decentiju kā ķeizaru Konstantijs II ar Vetranio Jūliāns Joviāns Valentiniāns I Valenss Graciāns Valentiniāns II Magnuss Maksims ar Viktoru Teodosijs I (Eugenijs)

Rietumromas impērija 395–480	Honorijs Konstantīns III ar dēlu Konstantu II Konstantijs III Joanness Valentiniāns III Petronijs Maksims ar Palladiju Avits Majorāns Lībijs Severs Antēmijs Olibrijs Glicerijs Jūlijs Neps Romuls Augustuls

Austrumromas/ Bizantijas impērija 395–1204	Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns Leons I Trāķietis Leons II Zenons (pirmā valdīšana) Bazilisks ar dēlu Markuss kā līdzimperatoru Zenons (otrā valdīšana) Anastasijs I Justins I Justiniāns I Justins II Tiberijs II Maurīcijs ar dēlu Teodosiju kā līdzimperatoru Foka Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IV ar brāļiem Hērakliju un Tiberiju, vēlāk Justiniānu II kā līdzimperatoriem Justiniāns II (pirmā valdīšana) Leontijs Tiberijs III Justiniāns II (otrā valdīšana) ar dēlu Tiberiju kā līdzimperatoru Filipiks Anastasijs II Teodosijs III Leons III Izaurs Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabe ar dēlu Teofilaktu kā līdzimperatoru Leons V Armēnietis ar dēlu Simbatiju-Konstantīnu kā jaunāko imperatoru Mihaels II Teofils Mihaels III Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapins ar dēliem Kristoferu, Stefanu un Konstantīnu kā jaunākajiem līdzimperatoriem Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja (pirmā valdīšana) un Romāns III Agrirs Zoja (pirmā valdīšana) un Mihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Zoja (otrā valdīšana) ar Teodoru Porhiregenitu Zoja (otrā valdīšana) un Konstantīns IX Monomahs Konstantīns IX Monomahs Teodora Porhiregenita Mihaels VI Brings Īzaks I Komnēns Konstantīns X Duka Romāns IV Diogēns Mihaels VII Duka ar brāļiem Androniku Duku un Konstantiju Duku, kā arī dēlu Konstantīnu Duku Nikefors III Botaniāts Aleksijs I Komnēns Joanns II Komnēns ar Aleksiju Komnēnu kā līdzimperatoru Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I Komnēns ar Joannu Komnēnu kā līdzimperatoru Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Aleksijs IV Angels Nikolass Kanaboss (ievēlēja Bizantijas senāts) Aleksijs V Duka

Nīkejas impērija 1204–1261	Konstantīns Laskaris Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris

Austrumromas/ Bizantijas impērija 1261–1453	Mihaels VIII Paleologs Androniks II Paleologs ar Mihaelu IX Paleologu kā līdzimperatoru Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI Kantakūzens ar Joannu V Paleologu un Mateju Kantakūzenu kā līdzimperatoriem Joanns V Paleologs Androniks IV Paleologs Joanns VII Paleologs Androniks V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs

Slīprakstā norādīti līdzimperatori, bet pasvītrojums norāda uzurpētāju (prettiesisku varas sagrābēju).

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 46792672 LCCN: n84111255 ISNI: 0000 0001 1634 3532 GND: 118781642 SUDOC: 029582202 BNF: cb12117743q (data) BIBSYS: 90225089 NLA: 56963542 NKC: js20020124003 SBN identifikators CFIV095252 nav derīgs. BNE: XX1354297