Mao Dzeduns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mao Zedong)
Mao Dzeduns
毛泽东
Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas priekšsēdētājs
Amatā
1943. gada 20. marts — 1976. gada 9. septembris
Priekštecis Džans Veņtiaņs (kā partijas ģenerālsekretārs)
Pēctecis Hua Guofens
Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs (prezidents)
Amatā
1954. gada 27. septembris — 1959. gada 27. aprīlis
Premjerministrs Džou Eņlajs
Priekštecis amats tika izveidots
Pēctecis Liu Šaocji

Dzimšanas dati 1893. gada 26. decembrī
Valsts karogs: Ķīna Šaošaņa, Hunaņa, Ķīna
Miršanas dati 1976. gada 9. septembrī (82 gadu vecumā)
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Tautība haņs
Politiskā partija Ķīnas Komunistiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Luo Isju (1907–1910)
Jana Kaihui (1920–1930)
He Dzidžeņa (1930–1937)
Dzjana Cjina (1939–1976)

Mao Dzeduns[1] (ķīniešu: 毛澤東, piņjiņs: Máo Zédōng, izrunā: [mɑ̌ʊ tsɤ̌tʊ́ŋ]; dzimis 1893. gada 26. decembrī, miris 1976. gada 9. septembrī) bija Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs, Ķīnas Tautas Republikas izveidotājs.

Mao Dzeduna izveidoto komunistiskās doktrīnas politisko kustību sauc par maoismu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mao Dzeduns dzimis Šaošaņas ciematā Hunaņas provincē. Viņš bija nabadzīga zemnieka dēls. Astoņu gadu vecumā sāka mācīties ciemata skolā, bet trīspadsmit gadu vecumā bija spiests pārtraukt mācības, lai palīdzētu vecākiem saimniecībā. Vēlāk viņš turpināja mācīties Čanšā, Hunaņas provinces administratīvajā centrā. 1911. gadā pievienojās revolucionāru armijai, kas vērsās pret Cjinu dinastijas valdniekiem. 1912. gadā pavasarī, kad beidzās karš un tika proklamēta Ķīnas Republika, Mao Dzeduns pameta armiju un atgriezās mācīties. 1918. gadā viņš devās uz Pekinu. Tur iestājās Pekinas Universitātē un ieguva universitātes bibliotekāra palīga amatu.

1921. gadā Mao iestājās Ķīnas Komunistiskajā partijā (ĶKP) un piedalījās tās pirmajā kongresā, bet otrajā kongresā tika ievēlēts par ĶKP Centrālkomitejas locekli.

Pēc vairāk nekā 20 gadus ilgušā Ķīnas pilsoņu kara, 1949. gada 1. oktobrī Pekinā Mao pasludināja Ķīnas Tautas Republiku. Lai sasniegtu savus mērķus, Mao vairākas reizes organizēja kampaņas, kuras gan parasti beidzās ar katastrofāliem rezultātiem. Lielais lēciens uz priekšu beidzās ar badu, no kā mira apmēram 30 miljoni cilvēku, savukārt Kultūras Revolūcija ar gandrīz pilnīgu Ķīnas tradicionālās kultūras sagrāvi.

Uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Maoisms

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 46. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.