Marķīziešu valoda
| Marķīziešu valoda | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Franču Polinēzija | |
| Reģions: | Polinēzija | |
| Pratēju skaits: | 8700 (2007) | |
| Valodu saime: | Austronēziešu malajiešu-polinēziešu okeāniskās polinēziešu austrumpolinēziešu marķīziešu Marķīziešu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | — | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | ikkurš: mrq — ziemeļmarķīziešu mqm — dienvidmarķīziešu | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Marķīziešu valoda (pašnosaukums: ʻEo ʻenana (ziemeļmarķīziešu), ʻEo ʻenata (dienvidmarķīziešu)) ir austronēziešu saimes polinēziešu valoda, kas izplatīta galvenokārt Franču Polinēzijas Marķīza salās, kā arī Taiti. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā manareviešu un havajiešu valodu.
Marķīziešu valoda ir dialektu kopums, kas izplatīta Marķīza salās, tās dialekti tiek grupēti ziemeļmarķīziešu un dienvidmarķīziešu varietātēs. Ziemeļmarķīziešu varietāte izplatīta Nukuhivas, Uahukas un Uapou salās arhipelāga ziemeļdaļā un tās lietotāju skaits 2007. gadā tika lēsts 5390 cilvēku. Dienvidmarķīziešu varietāte izplatīta Hivaoas, Tahuatas un Fatuivas salās arhipelāga dienviddaļā un runātāju skaits lēsts ap 2700 cilvēku. 2000. gadā ar Franču Polinēzijas Asamblejas lēmumu izveidota Marķīziešu akadēmija (Académie marquisienne, Tuhuna ’Eo Enata), kuras misija ir saglabāt un bagātināt marķīziešu valodu.[1][2]
Fonoloģija
[labot | labot pirmkodu]| Labiāls | Alveolārs | Velārs | Glotāls | |
|---|---|---|---|---|
| Nazāls | m ⟨m⟩ | n ⟨n⟩ | ŋ ⟨g⟩ | |
| Eksplozīvs | p ⟨p⟩ | t ⟨t⟩ | k ⟨k⟩ | ʔ ⟨’⟩ |
| Berzenis | f v ⟨f⟩ ⟨v⟩ | h ⟨h⟩ | ||
| Flaps | ɾ ⟨r⟩ |
⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti
Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩.
| Priekšējs | Vidējs | Pakaļējs | |
|---|---|---|---|
| Augsts | i | u | |
| Vidējs | e | o | |
| Zems | a |
Garie patskaņi tiek apzīmēti ar garumzīmi: ā, ē, ī, ō, ū.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |