Maras (dzīvnieki)
| Maras Dolichotinae (Gray, 1821) | |
|---|---|
 Patagonijas maras (Dolichotis patagonum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Dzimta | Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) |
| Apakšdzimta | Maru apakšdzimta (Dolichotinae) |
 Maras Vikikrātuvē | |
Maras ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzēji. Šie dzīvnieki ir izplatīti Argentīnas Patagonijas stepēs, bet dzīvo arī Paragvajā un citviet Dienvidamerikā. Ganās galvenokārt zālājos un zemos krūmos. Maras ir augēdāji un barojas dienā.
Mūsdienās sastopamas divas sugas: Patagonijas mara un Čakoa mara. Tradicionāli tās apvieno Dolichotis ģintī, tomēr Amerikas Zīdītāju biedrības 2020. gada pētījumā tika konstatētas būtiskas atšķirības starp abām sugām, kas attaisno Čakoa maras izdalīšanu Pediolagus ģintī.[1] Ir zināmas arī vairākas izmirušas ģintis.[2]
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Marām ir drukns ķermenis, strups purns, lielas acis un ausis. Pakaļkājām trīs pirksti ar asiem, līkiem nagiem, bet priekškājām četri pirksti. Garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ tās atgādina trušus, arī pārvietoties var lecot kā truši. Tās var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā. Dažreiz maras pārvietojas lēnām, bet spēj skriet ar ātrumu līdz 29 km/h.
Pieaugusi Patagonijas mara sver vairāk nekā 11 kg. Tēviņiem vidējais svars ir 8,3 kg bet mātītēm — 7,7 kg. Čakoa mara ir daudz mazāka un sver aptuveni 1 līdz 3 kg.[1]
Lielākajai daļai maru ir brūna galva un ķermenis, bet vēdera apmatojums balts. Tām ir arī bālgans astes "spogulis", tādēļ maru izskats un uzvedība tiek salīdzināta ar maziem briežiem.[3]
Vairošanās
[labot | labot pirmkodu]Mātīte un tēviņš izveido pāri, kas paliek kopā visu mūžu. Saviem pēcnācējiem maras izrok lielu alu. Katru gadu dzimst 1—3 mazuļi, kas ir neliels skaits salīdzinājumā ar citiem grauzējiem.[3] Tie ir ļoti labi attīstīti un var sākt ganīties 24 stundu laikā. Maras sadarbojas mazuļu audzināšanā — viens pieaugušo īpatņu pāris pieskata vairāku vecāku pēcnācējus. Briesmu gadījumā mazuļi steidzas paslēpties pazemes alās.[4]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Campo, D. H., Caraballo, D. A., Cassini, G. H., Lucero, S. O., Teta, P. (2020)."Integrative taxonomy of extant maras supports the recognition of the genera Pediolagus and Dolichotis within the Dolichotinae (Rodentia, Caviidae)" Journal of Mammalogy. 101 (3): 817–834. Skatīts:2025.08.15.
- ↑ "Dolichotinae (mara)" Skatīts:2025.08.15.
- 1 2 Dzīvnieki / Galv. red. Deivids Bērnijs. Rīga : Zvaigzne ABC., 158. lpp. ISBN 9984-22-809-6
- ↑ Campos, C. M., Tognelli, M. F., & Ojeda, R. A. (2001). Dolichotis patagonum. Mammalian species, 2001(652), 1–5.