Pāriet uz saturu

Marcels I

Vikipēdijas lapa
Pāvests
Marcels I
Pontifikāta sākums 308. gada 27. marts
Pontifikāta beigas 309. gada 16. janvāris
Priekštecis Marcelīns
Pēctecis Eisebijs
Personiskā informācija
Dzimis 255. gada 6. janvārī
Roma, Romas impērija
Miris 309. gada 16. janvārī (54 gadu vecumā)
Roma, Romas impērija
Citi pāvesti ar vārdu Marcels

Marcels I (latīņu: Marcellus I; dzimis 255. gada 6. janvārī, miris 309. gada 16. janvārī) bija Romas pāvests no 308. līdz 309. gadam, īsu, bet vēsturiski nozīmīgu pontifikātu vadot tūlīt pēc Diokletiāna kristiešu vajāšanu perioda. Viņa pontifikāts iezīmējās ar intensīviem Romas Baznīcas struktūras atjaunošanas darbiem, tas ir, draudžu un garīdzniecības pārvaldes sakārtošanu, dievkalpojumu kārtības atjaunošanu un kanoniskās gandarīšanas noteikšanu tiem kristiešiem, kuri vajāšanu laikā bija publiski atteikušies no ticības. Marcels centās normalizēt draudžu dzīvi, atjaunot disciplīnu un vienotību dziļi sašķeltā kristīgajā kopienā. Stingrā pieeja penitentiem izraisīja sociālu spriedzi un konfliktus Romā, un agrīnie avoti norāda, ka tas veicināja viņa trimdu vai piespiedu aiziešanu imperatora Maksimiāna valdīšanas laikā. Marcela nāve 309. gadā tiek saistīta ar šīm joprojām saspringtajām politiskajām un sabiedriskajām attiecībām.

Neraugoties uz īso laiku amatā, Marcels I tiek uzskatīts par pārejas perioda pāvestu, kurš pēc smagajām vajāšanām lika pamatus Romas Baznīcas institucionālai atjaunotnei un agrīnās Baznīcas vēsturē uzsvēra grēksūdzes, disciplīnas un kopienas izlīguma nozīmi.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]