Margaritas sala
| Margaritas sala | |
|---|---|
| Isla de Margarita | |
|
| |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karību jūra |
| Koordinātas | 10°59′13″N 63°56′08″W / 10.98694°N 63.93556°WKoordinātas: 10°59′13″N 63°56′08″W / 10.98694°N 63.93556°W |
| Arhipelāgs | Aizvēja Antiļas |
| Platība | 1020 km² |
| Garums | 78 km |
| Platums | 20 km |
| Augstākais kalns |
Kopejs 960 m |
| Administrācija | |
|
| |
| Štats | Nueva Esparta |
| Lielākā pilsēta | Porlamara |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 489 917 (2022) |
| Blīvums | 480,3/km² |
|
| |
Margaritas sala (spāņu: Isla de Margarita) ir Venecuēlai piederoša sala Karību jūrā, administratīvi veido Nueva Espartas štata galveno daļu. Salā atrodas štata galvaspilsēta Laasunsjona, bet lielākā apdzīvotā vieta ir ostas pilsēta Porlamara.[1]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sala atrodas Mazajo Antiļu salu dienvidrietumos Aizvēja Antiļu salu grupā, tās lielākā sala. Sala atrodas 23 km uz ziemeļiem no Arajas pussalas kontinenta krastā. Sala sastāv no divām daļām — salas pamatdaļa austrumos, kur atrodas galvenie apdzīvojuma centri un mazāk apdzīvotā 351 km² lielā Makanao pussala rietumos; pussalu no salas galvenās daļas atdala Restingas lagūna, bet savieno tikai šaura smilšu strēle lagūnas ziemeļu krastā. Salas reljefs austrumos un Makanao pussalā kalnains; augstākais kalns ir Kopejs 960 m vjl salas austrumos. Salā valda karsta un sauss klimats, vidējā gaisa temperatūra no 24 līdz 37 °C. Ievērojamu daļu salas teritorijas aizņem aizsargājamās dabas teritorijas, tajā skaitā Restingas lagūnas nacionālais parks un Kopeja kalna nacionālais parks.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja indiāņu tauta vaikeri. Pirmais no eiropiešiem salu 1498. gadā apmeklēja Kristofors Kolumbs, kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai Marijas debesīs uzņemšanas dienā 15. augustā. Salas piekrastē bija daudz pērļu, kas veidoja gandrīz trešdaļu no visas Rietumu puslodes nodevas Spānijas kronim. Jau nākamajā 1499. gadā salu pārdēvēja La Margarita pēc grieķu izcelsmes vārda Μαργαρίτης — ‘pērle’.
Salu nocietināja pret pirātu uzbrukumiem un jau 1525. gadā nodibināja patstāvīgu Margaritas provinci. Sala ieguva neatkarību 1814. gadā pēc Pirmās Venecuēlas Republikas sabrukuma un faktiski kļuva par pirmo brīvo Venecuēlas teritoriju. Vairākus gadus ilga Venecuēlas atbrīvošanās karš, kas aizsākās Margaritas salā un ko vadīja Simons Bolivars. Mūsdienās sala ir ievērojams tūrisma galamērķis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Margaritas sala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 461. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Margaritas sala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|