Pāriet uz saturu

Margaritas sala

Vikipēdijas lapa
Margaritas sala
Isla de Margarita
Margaritas sala
Margaritas sala (Venecuēla)
Margaritas sala
Margaritas sala
Margaritas sala (Karību jūra)
Margaritas sala
Margaritas sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Karību jūra
Koordinātas 10°59′13″N 63°56′08″W / 10.98694°N 63.93556°W / 10.98694; -63.93556Koordinātas: 10°59′13″N 63°56′08″W / 10.98694°N 63.93556°W / 10.98694; -63.93556
Arhipelāgs Aizvēja Antiļas
Platība 1020 km²
Garums 78 km
Platums 20 km
Augstākais kalns Kopejs
960 m
Administrācija
Karogs: Venecuēla Venecuēla
Štats Nueva Esparta
Lielākā pilsēta Porlamara
Demogrāfija
Iedzīvotāji 489 917 (2022)
Blīvums 480,3/km²
Margaritas sala Vikikrātuvē

Margaritas sala (spāņu: Isla de Margarita) ir Venecuēlai piederoša sala Karību jūrā, administratīvi veido Nueva Espartas štata galveno daļu. Salā atrodas štata galvaspilsēta Laasunsjona, bet lielākā apdzīvotā vieta ir ostas pilsēta Porlamara.[1]

Makanao pussalas ainava Margaritas rietumos

Sala atrodas Mazajo Antiļu salu dienvidrietumos Aizvēja Antiļu salu grupā, tās lielākā sala. Sala atrodas 23 km uz ziemeļiem no Arajas pussalas kontinenta krastā. Sala sastāv no divām daļām — salas pamatdaļa austrumos, kur atrodas galvenie apdzīvojuma centri un mazāk apdzīvotā 351 km² lielā Makanao pussala rietumos; pussalu no salas galvenās daļas atdala Restingas lagūna, bet savieno tikai šaura smilšu strēle lagūnas ziemeļu krastā. Salas reljefs austrumos un Makanao pussalā kalnains; augstākais kalns ir Kopejs 960 m vjl salas austrumos. Salā valda karsta un sauss klimats, vidējā gaisa temperatūra no 24 līdz 37 °C. Ievērojamu daļu salas teritorijas aizņem aizsargājamās dabas teritorijas, tajā skaitā Restingas lagūnas nacionālais parks un Kopeja kalna nacionālais parks.

Elagvas pludmale

Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja indiāņu tauta vaikeri. Pirmais no eiropiešiem salu 1498. gadā apmeklēja Kristofors Kolumbs, kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai Marijas debesīs uzņemšanas dienā 15. augustā. Salas piekrastē bija daudz pērļu, kas veidoja gandrīz trešdaļu no visas Rietumu puslodes nodevas Spānijas kronim. Jau nākamajā 1499. gadā salu pārdēvēja La Margarita pēc grieķu izcelsmes vārda Μαργαρίτης — ‘pērle’.

Salu nocietināja pret pirātu uzbrukumiem un jau 1525. gadā nodibināja patstāvīgu Margaritas provinci. Sala ieguva neatkarību 1814. gadā pēc Pirmās Venecuēlas Republikas sabrukuma un faktiski kļuva par pirmo brīvo Venecuēlas teritoriju. Vairākus gadus ilga Venecuēlas atbrīvošanās karš, kas aizsākās Margaritas salā un ko vadīja Simons Bolivars. Mūsdienās sala ir ievērojams tūrisma galamērķis.

  1. «Margaritas sala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 461. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]