Marija Andžāne (dzimusi 1909 . gada 8. septembrī , mirusi 1988 . gada 26. decembrī ), precējusies Strode , bija latviešu rakstniece . Rakstījusi latviešu un latgaliešu valodā .[2]
Dzimusi Landskoronas (Šķaunes) pagasta "Mačos" zemnieku ģimenē.[2] [2] Rēzeknes skolotāju institūtā .[3] [3] [3]
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju,[3] Grēvenes un Langerfeldes bēgļu nometnēs.[2] Oberkaseles latviešu bēgļu nometnē, kurā strādāja par skolotāju. 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV — dzīvoja Ņujorkas štata Horshedā .[2]
Marija Andžāne rakstīja dzeju, bērnības atmiņu tēlojumus, prozu.[2] [3]
"Reits" (1933)
"Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā)
"Namīra vortūs" (1951) (krājuma pamatā neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, klāt nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja)
"Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978)
"Dimensiju kvadrātsaknes" (1999) "Jaunī zōboki" (1945)
"Izejas punkts" (1982) (A. Jūrdža fonda godalga; bērnības atmiņu tēlojumi, kas sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu.)
"Puisāns ar kozu" (1996) (pārsvarā agrāk periodikā publicētā īsproza, Ilonas Salcevičas sakārtojumā) "Nosta" (nepabeigts romāns ar autobiogrāfiskām iezīmēm publicēts žurnālā "Dzeive" 1948-52, 1-9).
↑ «Marija Andžāne» . Latgales dati . Daugavpils Universitāte. Skatīts: 2016. gada 7. janvārī .↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latgales kultūras darbinieki . 1. sējums. Rīga : Jumava. 2008. 52.—54. lpp. ISBN 978-9984-38-441-2 .↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Latvijas enciklopēdija ISBN 9984-9482-1-8 .
