Marija Gaetāna Anjezi (itāļu: Maria Gaetana Agnesi, izrunā: /maˈriːa ɡaeˈtaːna aɲˈɲeːzi/; dzimusi 1718. gada 16. maijā, mirusi 1799. gada 9. janvārī) bija itāļu matemātiķe, filozofe, poliglote un viens no pirmajiem sieviešu intelektuālajiem autoritātes paraugiem Eiropas zinātnes vēsturē. Viņa guva plašu atzinību jau savā laikā, kas 18. gadsimtā sievietēm bija ārkārtīgi reti, un kļuva par vienu no izcilākajām analītiskās matemātikas attīstītājām. Anjezi lielākais devums ir monumentālais divsējumu traktāts Instituzioni analitiche ad uso della gioventù italiana (1748) — viens no pirmajiem visaptverošajiem analītiskās matemātikas mācību darbiem Eiropā. Tajā sistemātiski izklāstīta algebra, analītiskā ģeometrija, diferenciālrēķini un integrālrēķini ar skaidriem pierādījumiem un didaktiski izkoptu struktūru. Šī grāmata kļuva par standarta mācību līdzekli vairākās Eiropas universitātēs un ievērojami veicināja analītiskās metodes izplatīšanos.
Matemātikas vēsturē Anjezi vārds saistās arī ar klasiskās plaknes līnijas aprakstu, ko vēlākie autori nodēvēja par “Anjezi raganu” (la versiera), kā arī ar viņas darbu nozīmi analīzes jēdzienu popularizēšanā. Mūža otrajā pusē Anjezi pievērsās labdarībai un teoloģijai, Milānā vadot iestādes trūcīgo aprūpei. Neskatoties uz to, viņas vieta matemātikas vēsturē ir nemainīgi nozīmīga — kā pionierim, kas paplašināja sieviešu līdzdalību zinātnē un radīja vienu no sava gadsimta svarīgākajiem matemātikas mācību darbiem.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Gaetāna Anjezi.
