Marija Golubeva
| Marija Golubeva | |
|---|---|
.jpg) Marija Golubeva 2018. gadā | |
| Saeimas sekretāra biedre | |
|
Amata sākums 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | Raimonds Vējonis |
| Premjerministrs |
Māris Kučinskis Krišjānis Kariņš |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1973. gada 28. jūnijā |
| Dzīvo |
 Rīga, Latvija |
| Tautība | krieviete[1] |
| Politiskā partija | Kustība Par! |
| Partiju apvienība | Attīstībai/Par! |
| Profesija | politoloģe, politikas analītiķe |
| Augstskola |
Kembridžas Universitāte 2000 Centrāleiropas Universitāte 1995 Latvijas Universitāte 1994 |
Marija Golubeva (dzimusi 1973. gada 28. jūnijā) ir Latvijas politikas analītiķe, augstskolu pasniedzēja, vēsturniece un politiķe. Pašlaik ir 13. Saeimas deputāte, partiju apvienības "Attīstībai/Par" frakcijas vadītāja, un ievēlēta Saeimas prezidijā par Saeimas sekretāra biedri.[2] Politikas analītikā specializējusies izglītības un integrācijas politikas jomā.[3]
M. Golubeva, pēc Edgara Rinkēviča, ir otrā atklātā LGBT kopienas Saeimas deputāte.[4]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1994. gadā ieguvusi bakalaura grādu angļu filoloģijā Latvijas Universitātē. 1995. gadā ieguva maģistra grādu vēsturē Centrālās Eiropas universitātē Budapeštā. 2000. gadā ieguvusi doktora grādu Kembridžas Universitātē.[5]
Profesionālā un akadēmiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1999. gada, kad sākusi pasniegt kultūras vēsturi Latvijas Kultūras akadēmijā, līdz 2003. gadam strādājusi vairākās augstskolās, arī Rīgas Stradiņa universitātē, kur pasniegusi kursu politikas zinātnē, un Vidzemes augstskolā, kur vadījusi pētniecības centru.[3]
Strādājusi kā konsultante Valsts kancelejā, no 2004. līdz 2016. gadam strādājusi sabiedriskās politikas centrā, vēlāk domnīcā PROVIDUS. 2013. — 2014. gadā strādajusi arī par vecāko konsultanti ICF GHK Briselē, kur analizējusi Eiropas Savienības politiku. No 2014. gada ir valdes locekle SIA "RHC Consulting", kas nodarbojas ar uzņēmumu un iestāžu konsultēšanu.[3]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2017. gadā piedalījās liberāli centriskās partijas "Kustība Par!" dibināšanas kongresā un tika ievēlēta tās valdē.[6]
2018. gada rudenī ievēlēta 13. Saeimā no "Attīstībai/Par" saraksta.[7] Pirmajā Saeimas sēdē tika ievēlēta Saeimas prezidijā par sekretāra biedri.[2]
2019. gada maijā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta. 2021. gada sākumā, pēc tam, kad Daniels Pavļuts kļuva par veselības ministru, M. Golubeva viņa vietā ieņēma "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas amatu (iepriekš bija priekšsēdētāja vietniece).
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
M. Golubevai patīk opera, dzīvnieki un daba.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dialogi.lv: Diskusija – Krievu izcelsmes latvieši». delfi.lv. 2004. gada 26. augustā. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 Ella Semjonova. «13.Saeimas pirmajā sēdē sadalītas vietas Prezidijā – bez amatiem paliek «KPV LV» un ZZS» (latviešu). lsm.lv, 2018-11-06. Skatīts: 2018-11-07.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Marija Golubeva». kustibapar.lv. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
- ↑ Peter Dunne. «Latvia Makes History By Electing Openly LGBT+ Politicians». gcn.ie, 2018. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
- ↑ «Marija Golubeva». cvk.lv. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
- ↑ «Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi» (latviešu). Skatīts: 2018-06-12.
- ↑ «Ievēlēto deputātu alfabētiskais saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|