Marija Golubeva
| Marija Golubeva | |
|---|---|
.jpg) Marija Golubeva 2018. gadā | |
| 13. Saeimas deputāte | |
|
Amata sākums 2022. gada 19. maijs | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2021. gada 7. jūnijs | |
| Prezidents |
Raimonds Vējonis Egils Levits |
| Premjerministrs |
Māris Kučinskis Arturs Krišjānis Kariņš |
| Latvijas Republikas iekšlietu ministre | |
|
Amatā 2021. gada 3. jūnijs — 2022. gada 16. maijs | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Sandis Ģirģens |
| Pēctecis | Kristaps Eklons |
| 13. Saeimas sekretāra biedre | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2021. gada 8. jūnijs | |
| Prezidents |
Raimonds Vējonis Egils Levits |
| Premjerministrs |
Māris Kučinskis Arturs Krišjānis Kariņš |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1973. gada 28. jūnijā |
| Dzīvo |
 Rīga, Latvija |
| Tautība | krieviete[1] |
| Politiskā partija | Kustība Par! |
| Partiju apvienība | Attīstībai/Par! |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Diāna Ieleja (kopš 1991) |
| Profesija | politoloģe, politikas analītiķe |
| Augstskola |
Kembridžas Universitāte 2000 Centrāleiropas Universitāte 1995 Latvijas Universitāte 1994 |
Marija Golubeva (dzimusi 1973. gada 28. jūnijā) ir Latvijas krievu politikas analītiķe, politiķe, augstskolu pasniedzēja, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste. Šobrīd 13. Saeimas deputāte. Bijusi Latvijas Republikas iekšlietu ministre, partiju apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītāja, kā arī Saeimas sekretāra biedre.[2] Politikas analītikā specializējusies izglītības un integrācijas politikas jomā.[3]
M. Golubeva pēc Edgara Rinkēviča ir otrā atklātā LGBT kopienas Saeimas deputāte[4] un Latvijas ministre.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1994. gadā ieguvusi bakalaura grādu angļu filoloģijā Latvijas Universitātē. 1995. gadā ieguva maģistra grādu vēsturē Centrālās Eiropas universitātē Budapeštā. 2000. gadā ieguvusi doktora grādu Kembridžas Universitātē.[5]
Profesionālā un akadēmiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1999. gada, kad sākusi pasniegt kultūras vēsturi Latvijas Kultūras akadēmijā, līdz 2003. gadam strādājusi vairākās augstskolās, arī Rīgas Stradiņa universitātē, kur pasniegusi kursu politikas zinātnē, un Vidzemes augstskolā, kur vadījusi pētniecības centru.[3]
Strādājusi kā konsultante Valsts kancelejā, no 2004. līdz 2016. gadam strādājusi sabiedriskās politikas centrā, vēlāk domnīcā PROVIDUS. 2013. — 2014. gadā strādajusi arī par vecāko konsultanti ICF GHK Briselē, kur analizējusi Eiropas Savienības politiku. No 2014. gada ir valdes locekle SIA "RHC Consulting", kas nodarbojas ar uzņēmumu un iestāžu konsultēšanu.[3]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2017. gadā piedalījās liberāli centriskās partijas "Kustība Par!" dibināšanas kongresā un tika ievēlēta tās valdē.[6]
2018. gada rudenī ievēlēta 13. Saeimā no "Attīstībai/Par" saraksta.[7] Pirmajā Saeimas sēdē tika ievēlēta Saeimas prezidijā par sekretāra biedri.[2]
2019. gada maijā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta. 2021. gada sākumā, pēc tam, kad Daniels Pavļuts kļuva par veselības ministru, M. Golubeva viņa vietā ieņēma "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas amatu (iepriekš bija priekšsēdētāja vietniece).
2021. gadā 3. jūnijā, pēc ministru amatu pārdales Krišjāņa Kariņa valdībā partijas KPV LV izstāšanās no valdības dēļ, tika ievēlēta par Latvijas Republikas iekšlietu ministri.[8] Uz pilnvaru laiku nolika Saeimas deputāta mandātu.[9] 2022. gada 16. maijā M. Golubeva atkāpās no iekšlietu ministres amata pēc koalīcijas partneru Nacionālās apvienības izteiktās neuzticības par tiesībsargājošo iestāžu darbību 9. un 10. maijā notikušās ziedu nolikšanas laikā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā.[10] 19. maijā M. Golubeva atjaunoja Saeimas deputātes mandātu.
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marija Golubeva precējusies ar izglītības konsultanti Diānu Ieleju.[11] M. Golubevai patīk opera, dzīvnieki un daba.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dialogi.lv: Diskusija – Krievu izcelsmes latvieši». delfi.lv. 2004. gada 26. augustā. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 Ella Semjonova. «13.Saeimas pirmajā sēdē sadalītas vietas Prezidijā – bez amatiem paliek «KPV LV» un ZZS» (latviešu). lsm.lv, 2018-11-06. Skatīts: 2018-11-07.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Marija Golubeva». kustibapar.lv. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
- ↑ Peter Dunne. «Latvia Makes History By Electing Openly LGBT+ Politicians». gcn.ie, 2018. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
- ↑ «Marija Golubeva». cvk.lv. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
- ↑ «Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi» (latviešu). Skatīts: 2018-06-12.
- ↑ «Ievēlēto deputātu alfabētiskais saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
- ↑ lvportals.lv. «Iekšlietu ministres amatā šodien stājas Marija Golubeva (Attīstībai/Par!) - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2021-06-04.
- ↑ «Jaunā iekšlietu ministre Golubeva uz laiku noliek Saeimas deputātes mandātu». TVNET (latviešu). 2021-06-07. Skatīts: 2021-06-09.
- ↑ «Iekšlietu ministre Golubeva paziņo par atkāpšanos no amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.
- ↑ «Marija Golubeva un Diāna Ieleja – viņas ir kopā 30 gadus un noslēgušas laulību Briselē». www.santa.lv. Skatīts: 2021-06-06.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Sandis Ģirģens |
Latvijas iekšlietu ministre 2021. gada 3. jūnijs — 2022. gada 16. maijs |
Pēctecis: Kristaps Eklons |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|