Marija Kalla

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marija Kalla
Μαρία Κάλλας
Maria Callas 1973.jpg
Marija Kalla 1973. gadā
Galvenā informācija
Dzimusi 1923. gada 2. decembrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Mirusi 1977. gada 16. septembrī (53 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Žanri Opera
Nodarbošanās Soliste
Darbības gadi 1940—1974
Mājaslapa www.callas.it

Marija Kalla (grieķu: Μαρία Κάλλας, angļu: Maria Callas; dzimusi Kalogeropula (Καλογεροπούλου) 1923. gada 2. decembrī, mirusi 1977. gada 16. septembrī) bija ASV dzimusi grieķu dziedātāja (soprāns). Viena no slavenākajām un ievērojamākajām 20. gadsimta operdziedātājām.

Dziedāja dažāda žanra operās — no opera seria līdz pat bel canto. Tikusi saukta par "dievišķo" (La Divina). Ievērojamākās lomas ir Kerubīni Medea, Bellīni Norma, Doniceti Lucia di Lammermoor, Verdi La traviata un Pučīni Tosca.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1923. gadā Ņujorkā grieķu imigrantu ģimenē. 1929. gadā viņas tēvs nomainīja savu uzvārdu no Kalogeropulu uz Kallass. Pēc vecāku šķiršanās viņa 1937. gadā kopā ar māti un māsu pārcēlās uz dzīvi Atēnās, absolvēja Atēnu konservatoriju un 1939. gadā sāka radošo darbību Atēnu operteātrī. Pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Itālijā, 1948. gadā atgriezās Ņujorkā, kur Ņujorkas Metropoles opernamā dziedāja titullomu Verdi operā Aīda un Bellīni operā Norma, 1949.-1950. gadā Vāgnera operā Valkīra. 1949. gadā apprecējās ar itāļu uzņēmēju no Veronas Džovanni Menegīni.

Kopš 1950. gada dziedāja Eiropas lielākajos operteātros, tai skaitā Milānas La Scala un Londonas Koventgārdenā (1952). No 1953. līdz 1954. gadam Kalla zaudēja gandrīz 36 kg svara. Tas aizsāka viņas vokālo spēju samazināšanos. Sākot ar 1959. gadu Kalla piedzīvoja karjeras norietu. To veicināja arī viņas personīgā dzīve un skandāli, kuros viņa bija iesaistīta. 1957. gadā viņa iepazinās ar grieķu kuģu īpašnieku un miljardieri Aristoteli Onasi. 1959. gadā viņš gatavojās šķirties no savas sievas un sāka atklāti tikties ar Kallu. Attiecības turpinājās vairākus gadus, dažkārt ar pārtraukumiem strīdu dēļ. 1966. gadā Kalla atteicās no ASV pilsonības, lai vieglāk varētu nokārtot šķiršanos no sava itāļu vīra Menegīni.[1] Bet 1968. gadā Onasis apprecējās ar ASV prezidenta Džona Kenedija atraitni Žaklīnu Kenediju.[2]

1965. gadā Kalla uz skatuves bija pēdējo reizi, uzstājoties Londonas Koventgārdena operā. 1969. gadā Kalla tēloja Mēdejas lomu itāļu režisora Pjēra Paolo Pazolīni filmā "Mēdeja". Vēlāk Kalla uzstājās meistarklasēs Džuljarda skolā Ņujorkā (1971, 1972). 1973. gadā kopā ar tenoru Džuzepi Di Stefano devās koncerttūrēs pa Eiropu, ASV, Dienvidkoreju un Japānu. Lai arī abiem bija problēmas ar balsi, publika viņus uzņēma atsaucīgi. Pēdējo reizi Kalla uzstājās publikas priekšā 1974. gada 11. novembrī Saporo. Pēc tam pēdējos savas dzīves gadus Kalla pavadīja Parīzē, izolējusies no apkārtējās sabiedrības.

Mirusi 1977. gada 16. septembrī 53 gadu vecumā no sirdstriekas.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā itāļu režisors Franko Dzefirelli uzņēma filmu "Kalla mūžīgi mūžos" (Callas Forever) ar Faniju Ardānu Kallas lomā, sižetā attēlojot izdomātu versiju par Kallas pēdējo dzīves posmu.[3] 2007. gadā Kalla tika apbalvota ar Grammy balvu par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award).[4]

Māksliniecisko sasniegumu dēļ Leonards Bernsteins Kallu reiz nosauca par "operas bībeli". Kallai bijusi ilgstoša ietekme uz opermākslas pasauli. 2006. gadā Opera News rakstīja, ka "gandrīz 30 gadus pēc nāves Kalla joprojām ir dīvas kā mākslinieces piemērs un ir viena no vislabāk pārdotākajām vokālistēm klasiskajā mūzikā".[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Maria Callas Has Renounced US Citizenship». Palm Beach Daily News. April 7, 1966.
  2. «Maria Meneghini Callas». books.
  3. «On the eve of his lifetime achievement award, Franco Zeffirelli refuses to rest on his laurels». keithbush.com.
  4. «Lifetime Achievement Award». Teksts "publisher" ignorēts; Teksts "grammy.org" ignorēts
  5. Driscoll, F. Paul; Brian Kellow (August 2006). "The 25 Most Powerful Names in U.S. Opera". Opera News 71 (2).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]