Marija Zaņkovecka

Marija Zaņkovecka (ukraiņu: Марія Заньковецька; dzimusi Adasovska, laulībā Hlistova; 1854—1934) bija ukraiņu aktrise un teātra darbiniece, 19. gadsimta beigu — 20. gadsimta sākuma Ukrainas teātra vadošā zvaigzne. Ukrainas PSR tautas māksliniece (1923).

Dzīvesgājums

Dzimusi 1854. gada 23. jūlijā (4. augustā) Zaņki ciemā, tagadējā Ņižinas rajonā, Čerņihivas apgabalā, piektais bērns daudzbērnu ģimenē. Viņas vectēvs Konstantīns Adasovskis bija kara ar Napoleonu I varonis, bet viņas tēvs Konstantīns bija tiesnesis.

Desmit gadu vecumā Marija sāka mācības Osovskas privātajā skolā Čerņihivā. Marijas tēvam bija brīnišķīga baritona balss, bet Marijai — spēcīgs mecosoprāns. Viņi abi bieži rīkoja ģimenes koncertus viesiem savās mājās.

1875. gada 11. (23.) maijā viņa kļuva par 5. artilērijas brigādes 3. baterijas kapteiņa Oleksija Hlistova sievu un nonāca Besarābijā, Benderu cietoksnī. Tajā laikā viņa pirmo reizi satikās ar Mikolu Tobileviču. Vēlāk viņas vīrs dienēja Sveaborgā, un Marijai bija iespēja doties uz Helsinkiem un ņemt dziedāšanas stundas vietējā brāļu Grižimaļu dziedāšanas un operas skolā.

1876. gadā viņa uzstājās uz Ņižinas teātra skatuves. Līdz mūža beigām viņa nepārtrauca saikni ar Ņižinas teātra aprindu, kur pastāvīgi dzīvoja 1902-1924. gadā un ar pārtraukumiem, atgriežoties pēc turnejām, līdz pat 1932. gadam. Ņižinā viņai bija sava māja, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

1882. gadā viņa saņēma uzaicinājumu pievienoties ukraiņu aktieru trupai. 1882. gada 27. oktobrī viņa sāka profesionālas aktrises karjeru Jeļizavetgradas (tagad Kropivnicka) pilsētas teātrī Marka Kropivņicka vadībā. 1882. gada 27. oktobrī viņa pirmo reizi uz profesionālās skatuves atveidoja Natalkas lomu Ivana Kotļarevska (Наталка Полтавка) lugā. Vēlāk Marija Zankovecka (šo pseidonīmu viņa izvēlējās, atceroties savu laimīgo bērnību dzimtajā ciematā) strādāja ukraiņu trupās, kas pieder pie korifeju teātra paaudzes: Marks Kropivņickis, Mihailo Starickis, Mikola Sadovskis, Panass Saksahanskis, Ivans Karpenko-Karijs.

Viņa bija viena no Mikolas Sadovska teātra Poltavā dibinātājām. Viņa strādāja pie stacionāra valsts teātra atklāšanas Ņižinā. 1918. gadā viņa organizēja tautas teātri “Ukraiņu trupa M. K. Zankoveckas vadībā”. Teātrī spēlēja Boriss Romaņickis, T. Sadovskis, Andrijs Ratmirovs un V. Sosņickis. Teātris iestudēja lugas “Наталка Полтавка”, “Гетьман Дорошенко” un “Циганка Аза”. Atzīstot viņas skatuves nopelnus, hetmanis Skoropadskis 1918. gada jūnijā apstiprināja Ministru padomes rezolūciju, ar kuru viņai piešķīra mūža valsts pensiju.

Savas dzīves pēdējos gados Marija Zankovecka dzīvoja kopā ar māsasmeitas Natālijas Volikas (Adasovskas) ģimeni Kijivā. Marija Konstantinova par savu draugu uzskatīja Natālijas vīru, slaveno mākslas mecenātu un uzņēmēju Fediru Voliku. Jau 1903. gadā viņa uzstājās Volika trupā.

Mirusi 1934. gada 4. oktobrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Zaņkovecka.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)