Marina Lepena
| Marina Lepena Marine Le Pen | |
|---|---|
.jpg) | |
| Nacionālās frontes priekšsēdētāja | |
|
Amatā 2011. gada 16. janvāris — pašlaik | |
| Priekštecis | Žans Marī Lepens |
| Eiropas Parlamenta deputāte | |
|
Amatā 2004. gada 20. jūlijs — pašlaik | |
| Nora-Padekalē reģionālās padomes locekle | |
|
Amatā 2010. gada 26. marts — pašlaik | |
|
Amatā 1998. gada 15. marts — 2004. gada 28. marts | |
| Ildefransas reģiona padomes locekle | |
|
Amatā 2004. gada 28. marts — 2010. gada 21. marts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1968. gada 5. augustā.svg){kind=small} Neijī pie Sēnas, Francija |
| Tautība | francūziete |
| Politiskā partija | Nacionālā fronte |
| Tēvs | Žans Marī Lepens |
| Māte | Pjēreta Lalanna |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Franks Šofrē (1995—2000) Eriks Lorio (2002—2006) Luī Alio (2009—2019) |
| Bērni | 3 |
| Profesija | advokāte |
| Augstskola | Parīzes Universitāte |
| Reliģija | katoļticība |
| Paraksts |
 |
Marina Lepena[1] arī Lepēna[2][3] (franču: Marine Le Pen, IPA: [maʁin lə pɛn]; dzimusi Mariona Anna Perīne Lepena (Marion Anne Perrine Le Pen) 1968. gada 5. augustā Neijī pie Sēnas, Francijā) ir franču politiķe, labējās partijas "Nacionālā fronte" vadītāja. Kopš 2004. gada M. Lepena ir Eiropas Parlamenta deputāte. Viņa atkārtoti kandidēja 2012. un 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās.[4][5][6]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1968. gadā Neijī bretoņu cilmes politiķa un franču nacionālistu līdera Žana Marī Lepena ģimenē kā trešā meita.
Jau 18 gadu vecumā viņa iestājās sava tēva vadītajā partijā. Studēja tieslietas Panthéon-Assas Universitātē (agrākās Parīzes Universitātes daļa), ko beidza 1991. gadā ar maģistra grādu. 1998. gadā tika ievēlēta Ziemeļu-Padekalē (Nord-Pas-de-Calais) reģionālajā padomē.
2000. gadā viņa kļuva par Nacionālās Frontes Politbiroja (bureau politique) locekli un 2003. gadā par partijas viceprezidenti. 2006. gadā vadīja sava tēva vēlēšanu kampaņu, kurā viņš kandidēja uz Francijas prezidenta amatu un tika līdz otrajai kārtai. Pēc viņas tēva atteikšanās no partijas vadītāja amata 2011. gada janvārī Marinu Lepenu ievēlēja par Nacionālās frontes prezidenti.
2012. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā viņa ieguva 17,9% balsu, paliekot trešajā vietā aiz Fransuā Olanda (24,9%) un Nikolā Sarkozī (24,1%).
2014. gadā viņas vadītā partija ieguva 24,9% Francijas vēlētāju balsu Eiroparlamenta vēlēšanās un viņa tika ievēlēta par tā deputāti.
2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā viņa ar 21,3% balsu palika otrajā vietā aiz Emanuela Makrona, kas ieguva 24,0% balsu. Savukārt otrajā vēlēšanu kārtā viņa ieguva 33,9%, bet vēlēšanās uzvarēja Emanuels Makrons ar 66,1% balsu.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ letonika.lv
- ↑ «personvarduatveide.lv». 21.06.2022. Skatīts: 21.06.2022.
- ↑ «Franču īpašvārdu atveidošana». 21.06.2022. Skatīts: 21.06.2022.
- ↑ (franciski) Nacionālā fronte Arhivēts 2011. gada 27. novembrī, Wayback Machine vietnē., Oficiālā biogrāfija
- ↑ (angliski) Marina Lepena: Biogrāfija, BBC
- ↑ (angliski) Marina Lepena, Nacionālās frontes priekšsēdētāja, BBC
- ↑ Francijas prezidenta vēlēšanās ar 66,1% balsu uzvarējis Makrons Arhivēts 2017. gada 7. maijā, Wayback Machine vietnē. LETA, 2017. gada 8. maijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marina Lepena.- Eiropas Parlaments: oficiālā biogrāfija
- (franciski) Marina Lepena
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|