Marina Rebeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marina Rebeka
Galvenā informācija
Dzimusi 1980
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri opermūzika
Nodarbošanās dziedātāja

Marina Rebeka (1980) ir latviešu operdziedātāja, soprāns. Pasaules slavu ieguvusi ar Violetas lomu Verdi operā "Traviata" Berlīnes Vācu operā[1] un donnas Annas lomu Mocarta operā „Dons Žuans" Ņujorkas Metropoles operā.[2] Vairāku starptautisku vokālistu konkursu uzvarētāja.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1980. gadā Rīgā. Mācījās mūzikas skolā "Rīdze" un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā pie Natālijas Kozlovas (1998—2002).

2002. gadā uzsāka mūzikas studijas Parmas Arrigo Boito konservatorijā, 2006. gadā absolvēja Romas Starptautisko Mākslas akadēmiju (Accademia Internazionale delle Arti) un 2007. gadā Sv. Cecīlijas konservatoriju (Conservatorio di Santa Cecilia). Papildinājusies arī Zalcburgas Mocarteuma universitātes vasaras akadēmijā (Internationale Sommerakademie Universität Mozarteum) pie Greisas Bambrijas un Pezaro Rosīni akadēmijā (Accademia Rossiniana di Pesaro) pie Alberto Dzedas.

2007. gadā Marina Rebeka ieguva pirmo vietu Gīterslo 12. starptautiskajā vokālistu konkursā Neue Stimmen ("Jaunās balsis"), dziedāja Violetas lomu Verdi operā "Traviata" Vīnes Tautas operā, Erfurtes teātrī un Latvijas Nacionālajā operā. Viņa dziedāja arī Annas lomā Rossini operā "Mehmeds II", Elektras lomu Mocarta operā "Idomenejs" Nansī operā un Adīnas lomu Doniceti operas "Mīlas dzēriens" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā 2009. gada februārī. Kopš debijas Zalcburgas festivālā 2009. gadā ar Anaisas lomu Rosīni operā "Mozus un faraons", Marina Rebeka uzstājās Metropoles operā un Karnegi zālē Ņujorkā, La Scala operteātrī Milānā, Koventgārdena operā Londonā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Cīrihes Operteātrī, Vīnes Valsts operā un citur.

Dziedātājas karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marina Rebeka sadarbojusies ar tādiem diriģentiem kā Rikardo Mutī, Zubins Mehta, Antonio Papāno, Janiks Nezet-Segins, Fabio Luīzi, Marko Armiljato, Mikele Marioti, Tomass Hengelbroks, Paolo Karinjāni, Stafans Denēvs, Ivs Abels, Ottavio Dantone u.c. Viņas plašais repertuārs sniedzas no baroka operām (Hendelis), bel canto (Doniceti, Bellīni, Rosīni) un Verdi, līdz pat Čaikovska, Pučīnī un Britena darbiem.

Viņa ir uzstājusies koncertos un solokoncertos Rosīni operas festivālā Pezaro, Rudolfinum koncertzālē Prāgā, Rosenblatt solokoncertu sērijā Londonā, uz La Scala operas skatuves Milānā, Festspielhaus Zalcburgā un sadarbojusies ar Karalisko Skotijas nacionālo orķestri, Karalisko Liverpūles Nacionālo orķestri, Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Boloņas Teatro Comunale orķestri, Vīnes Filharmonisko orķestri, La Scala Filharmonisko orkestri, Eiropas Kamerorķestri (Chamber Orchestra of Europe) u.c.

Marina spoži debitēja Taīsas lomā Žila Masnē operā "Thaīsa" Zalcburgas festivālā kopā ar Plasido Domingo, Normas lomā Triestes operteātrī, Mimi lomā Manheimas operā. Viņa uzstājās Bavārijas Valsts Operā Fiordilidži lomā Mocarta Operā "Tā dara visas", Cīrihes Operteātrī Leilas lomā Bizē "Pērļu zvejniekos". Viņa atveidoja Violetas Valerī lomu Verdi operā "Traviata" gandrīz visos pasaules visprestižākajos operteātros (Koventgārdenā, Ņujorkas Metropoles operā, Čikāgas operā, Vīnes Valsts operā, Bavārijas Valsts operā, Cīrihes operā, Florences Maija festivālā, Valensijas Palau les Arts Reina Sofia operteātrī un daudzos citos.

Marina Rebeka nominēta par 2017./2018. gada sezonas galveno viesmākslinieci Minhenes Radio un televīzijas orķestrī (Münchner Rundfunkorchester). Dziedājusi Normas lomu jauniestudējumā Ņujorkas Metropoles operā, Luīzes Milleres lomu Verdī operā "Luīza Millere" Minhenes Prinzregenten teātrī ar CD ierakstu, Leilas lomu Bizē "Pērļu zvejniekos" Čikāgas operā, Traviatas lomu Parīzes operā Bastile, Margarētas lomu Bizē operā "Fausts" Montekarlo operteātrī, Amelijas Grimaldi lomu Verdī operā "Simons Bokanegra" Vīnes Valsts operā, Žannas d'Arkas lomu Verdī operā "Žanna d'Arka" Dortmundes festivālā kā arī vairākus solokoncertus Barselonā, Maskavā un Minhenē.

Ieraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2013: Gioachino Rossini: Petite messe solennelle, Antonio Pappano, Orchestra e Coro della Accademia Nazionale di Santa Cecilia (EMI)
  • 2013: Wolfgang Amadeus Mozart: Opera arias, Speranza Scappucci, Royal Liverpool Philharmonic Orchestra (Warner Music)
  • 2015: Giacomo Puccini: La Boheme Live at the Met (The Metropolitan Opera New York)
  • 2015: DVD Gioachino Rossini: Guillaume Tell, Michele Mariotti, Orchestra e Coro del Teatro Comunale di Bologna (DECCA)
  • 2016: Featured in "Romance at the Met" (Live) (The Metropolitan Opera New York)
  • 2017: Gioachino Rossini: Amor fatale, Marco Armiliato, Munich Radio Orchestra (BR-Klassik)
  • 2018: Giuseppe Verdi: Luisa Miller (Live), Ivan Repušić, Munich Radio Orchestra (BR-Klassik)
  • 2018: Wolfgang Amadeus Mozart: La Clemenza di Tito (Live), Yannick Nézet-Séguin, Chamber Orchestra of Europe,RIAS Kammerchor (Deutsche Grammophon)

Repertuārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Loma Komponists Opera
Adina Donizetti L'elisir d'amore
Agilea Handel Teseo
Anai Rossini Moise et Pharaone
Anna Bolena Donizetti Anna Bolena
Anna Erisso Rossini Maometto II
Antonia Offenbach Les contes d'Hoffmann
Amelia Grimaldi Verdi Simone Boccanegra
Contessa di Folleville Rossini Il viaggio a Reims
Donna Anna Mozart Don Giovanni
Donna Elvira Mozart Don Giovanni
Elettra Mozart Idomeneo
Fiordiligi Mozart Cosi fan tutte
Ginevra Handel Ariodante
Giovanna Verdi Giovanna d'Arco
Juliette Gounod Roméo et Juliette
Leila Bizet Les pecheurs de perles
Liu Puccini Turandot
Lucia Donizetti Lucia di Lammermoor
Luisa Verdi Luisa Miller
Madama Cortese Rossini Il viaggio a Reims
Marguerite Gounod Faust
Maria Stuarda Donizetti Maria Stuarda
Mathilde Rossini Guillaume Tell
Micaëla Bizet Carmen
Mimì Puccini La bohème
Musetta Puccini La bohème
Norma Bellini Norma
Tatiana Tchaikovsky Eugene Onegin
Thais Massenet Thais
Violetta Valery Verdi La Traviata
Vitellia Mozart La clemenza di Tito

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A/S "Latvijas Gāze" Gada balva par izciliem mākslinieciskiem sasniegumiem aizvadītajā sezonā (2009)
  • Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2016)[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]