Mariner 6
| Mariner 6 | |||||
 | |||||
| KA veids | starpplanētu zonde | ||||
| Operators | NASA,  ASV | ||||
| Izgatavotāji | JPL, ASV | ||||
| Bāzes platforma | Mars`69 | ||||
| Sērijas Nr. | 69-3 | ||||
| Starts | 1969. gada 2. februārī 01:29:02 UTC | ||||
| Starta vieta | Kanaverala LC-36B ASV | ||||
| Nesējraķete | Atlas SLV-3C Centaur-D | ||||
| Aktivitātes beigas | 23.12.1970. | ||||
| NSSDC ID | 1969-014A | ||||
| SCN | 03759 | ||||
| Masa | 411,8 kg | ||||
| Enerģija | 449 W | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Saule | ||||
| Programma Mariner | |||||
| |||||
Mariner 6 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) starpplanētu zonde Marsa izpētei no pārlidošanas trajektorijas. Tā kosmosā tika palaista 1969. gada 25. februārī, un Marsu sasniedza 31. jūlijā. Identiskas konstrukcijas kosmiskais aparāts Mariner 7 startēja martā.
Galvenais Mariner 6 uzdevums bija izpētīt Marsa atmosfēru un iegūt pēc iespējas vairāk datu par pašu planētu. Pārlidojot Marsu, Mariner 6 ieguva nepieciešamos datus Mariner 7 Marsa pārlidojuma trajektorijas korekcijai.
Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Abas zondes izgatavoja Reaktīvās kustības laboratorija (JPL). Mariner 6 korpuss bija izgatavots no magnija sakausējuma astoņstūra formā 138,4 cm platumā un 45,7 cm augstumā. Augšpusē bija piemontēti četri saules bateriju paneļi 215 × 90 cm, paraboliskā antena 116,8 cm diametrā ar augstu pastiprinājuma koeficientu, kā arī zema pastiprinājuma antena 223,5 augstā mastā. Kosmiskā aparāta masa bija 411,8 kg. Saules baterijas Zemes tuvumā deva 800 vatu elektroenerģijas, bet pie Marsa — 449 W.
Kosmiskā aparāta stabilizāciju trīs asīs nodrošināja 3 žiroskopi un divi komplekti, katrā pa 6 saspiesta slāpekļa mikrodzinējiem, kas bija uzstādīti saules bateriju paneļu galos. Zonde tika orientēta pret Sauli un Kanopusu.
Zem astoņstūra korpuss bija skenējošā platforma, ko varēja grozīt divās asīs. Zinātniskie instrumenti ar masu 57,6 kg bija:
- Attēlveidošanas sistēma
- infrasarkanais spektrometrs
- divu kanālu infrasarkanais radiometrs
- ultravioletais spektrometrs
- koniskais radiometrs
Pirmsstarta negadījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
10 dienas pirms Mariner 6 starta kļūme vārstu sistēmā atvēra Atlas nesējraķetes galvenos vārstus. Nesējraķetē zuda spiediens un tā draudēja sagāzties kopā ar Mariner 6. Divi starta laukuma inženieri, riskējot ar savām dzīvībām, pievienoja avārijas sūkņus un atjaunoja nesējraķetes spiedienu. Pēc tam Mariner 6 tika uzstādīts uz jaunas nesējraķetes. Vēlāk abi inženieri saņēma īpašas NASA medaļas par varonību.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mariner 6 tika palaists 1969. gada 25. februārī 01:29:02 UTC ar nesējraķeti Atlas SLV-3C Centaur-D (lidojums AC-20) no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta_laukuma LC-36B. Šoreiz Centaur raķešpakāpes izmantošana ļāva kosmisko aparātu uzreiz ievadīt trajektorijā uz Marsu. Pirms tam starpplanētu zondes vispirms tika ievadītas orbītā ap Zemi un tikai pēc tam, izmantojot raķešpakāpi, ievadīti trajektorijā uz Marsu.
25. jūlijā, 50 stundas pirms pārlidojuma, pret Marsu tika notēmēta skenējošā platforma un ieslēgta visa pētnieciskā tehnika. Divas stundas vēlāk sākās Marsa fotografēšana. Nākamās 41 stundas laikā ar šaurleņķa kameru tika iegūti 49 tuvošanās attēli (plus 50. daļējs attēls). 31. jūlijā 05:03 UTC sākās tuvošanās fāze, kad tika iegūti 26 tuvplāna attēli. Dzesēšanas sistēmas kļūmes dēļ infrasarkanā spektrometra pirmais kanāls nebija pietiekami atdzesēts, lai varētu veikt mērījumus no 6 līdz 14 mikrometriem, tāpēc šajā diapazonā infrasarkanie dati netika iegūti. Tuvākā pietuvošanās notika 05:19:07 UTC 3431 km attālumā no Marsa virsmas. Vienpadsmit minūtes vēlāk Mariner 6 aizvirzījās aiz Marsa, un atkal parādījās pēc 25 minūtēm. Ieiešanas un iziešanas fāzēs tika iegūti radiofrekvences X joslas aizklāšanās dati. Dažu nākamo dienu laikā uz Zemi tika pārraidīti zinātniskie un attēlu dati. Pēc tam kosmiskais aparāts tika atgriezts brauciena režīmā, kas ietvēra inženierijas un sakaru testus, zvaigžņu fotografēšanas televīzijas testus, kā arī Piena Ceļa un komētas 1969-B apkārtnes skenējumus ultrasarkanajā diapazonā.
1970. gada 23. decembrī zondes sistēmas tika izslēgtas. Mariner 6 turpina riņķot ap Saules orbītā neaktīvā stāvoklī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Mariner 6 Arhivēts 2020. gada 11. augustā, Wayback Machine vietnē. JPL
- Mariner Mars 1969 Launches - Press Kit
- Mariner 6 and 7 Image Browser petermasek.tripod.com
- Mariner 6, 7 Gunter Dirk Krebs