Mariss Andersons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mariss Andersons
Personīgā informācija
Dzimis 1957. gada 21. aprīlī
Miris 2021. gada 4. martā (63 gadi)
Tautība latvietis
Nodarbošanās sporta žurnālists
sporta komentētājs
politiķis
Dzīvesbiedre Arta Andersone (šķīrušies)

Mariss Andersons (1957. gada 21. aprīlis2021. gada 4. marts) bija latviešu sporta žurnālists, sporta komentētājs un politiķis. Populārs hokeja komentētājs. M. Andersons aktīvi darbojies politikā, viņš bija 5. un 7. Saeimas deputāts, pārstāvēja partiju "Latvijas Ceļš".[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mariss Andersons pabeidza Limbažu 1. vidusskolu.[2] 1981. gadā pabeidza Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāti.

Pēc tam viņš strādāja laikrakstā "Padomju Jaunatne" (vēlāk pārsaukts "Latvijas Jaunatne"). Andersons strādāja arī laikrakstā "Cīņa" (vēlāk — "Neatkarīgā Cīņa"). Viņš bija žurnāla "Sporta Pasaule" izveidotājs un galvenais redaktors, izveidoja arī televīzijas kanālu "Olimpija".[1] Dokumentālās filmas "Stāsts par zvaigzni. Jānis Lūsis. Trāpīt šķēpā" scenārija autors.

1997. gadā M. Andersons tika ievēlēts par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) locekli; viņa atbildība bija mazās komerctelevīzijas.[1] 2001. gadā kandidēja uz vietu NRTVP atkārtoti, taču šoreiz netika ievēlēts.

Bijis precējies ar televīzijas žurnālisti Artu Andersoni (šķīrušies). Miris 2021. gada 4. martā pēc ilgstošas smagas slimības.[3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā M. Andersons bija partijas "Latvijas Ceļš" dibinātāju skaitā, no tās saraksta nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās, taču drīz kļuva par 5. Saeimas deputātu Valda Birkava vietā, kurš kļuva par Ministru prezidentu. 1995. gadā viņš nesekmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās, tāpat 1997. gadā nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu Rīgas domes vēlēšanās.

1998. gadā M. Andersons nesekmīgi kandidēja arī 7. Saeimas vēlēšanās, bet kļuva par Rīgas domes deputātu. Gadu vēlāk 1999. gadā viņš uz laiku ieņēma vietu 7. Saeimā Ivara Godmaņa vietā, bet vēlāk, 2000. gadā, arī Viļa Krištopana vietā. 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]