Marja Kubašeca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marja Kubašeca
Marja Kubašec
Marja Kubašeca
Personīgā informācija
Dzimusi 1890. gada 7. martā
Valsts karogs: Vācijas Impērija Kvosa, Saksija, Vācijas impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Mirusi 1976. gada 13. aprīlī (86 gadi)
Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Baucene, Saksija, VDR (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Pilsonība Karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika VDR
Tautība sorbiete
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece un skolotāja
Valoda augšsorbu valoda
Rakstīšanas laiks 1923—1976

Marja Kubašeca (augšsorbu: Marja Kubašec, vācu: Maria Kubasch; dzimusi 1890. gada 7. martā, mirusi 1976. gada 13. aprīlī) bija sorbu rakstniece un pirmā sorbu skolotāja. Rakstīja augšsorbu valodā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtās mājas Kvosā
Piemiņas plāksne pie mājas

Viņa dzimusi 1890. gada 7. martā sorbu ciematā Kvosa Baucenes apkārtnē. No 1902. līdz 1909. gadam viņa mācījās pedagoģiskajā licejā Erfurtē . No 1909. līdz 1911. gadam viņa strādāja par skolotāju Dīsburgā, no 1911. līdz 1925. gadam - par skolotāju Krostvicā. 1911. gadā viņa pievienojās kultūras un izglītības organizācijai "Serbu matica". No 1920. līdz 1922. gadam viņa bija studentu laikraksta Serbski Student redaktore, bet no 1920. līdz 1923. gadam - bērnu žurnāla Raj redaktore. 1923. gadā Baucenē viņa publicēja savu pirmo darbu, noveli Wusadny. Strādājot Krostvicā, viņa rakstīja bērnu stāstus 'Palčiki w krawcowni' , 'Palčik w kowarni' , 'Jank a Hanka' , kurus viņa 1932. gadā izdeva kā atsevišķu grāmatu ar nosaukumu Tři hodowne hry za dźěći. No 1925. līdz 1938. gadam viņa bija vidusskolas skolotāja Polčnici ciemā, bet no 1946. līdz 1952. gadam viņa bija skolotāja Radiborā un Baucenē. No 1952. līdz 1956. gadam viņa strādāja par pētnieci serbu skolotāju apmācības kursos Baucenē.[1]

Mirusi 1976. gada 13. aprīlī Baucenē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Row w serbskej holi a druhe powědančka, 1949;
  • Koło časow, 1950;
  • Hwězdy nad bjezdnom, 1960;
  • Ptače worakawstwa, 1961;
  • Wichor a słónčna pruha, 1961;
  • Wandа, 1962;
  • Alojs Andricki, 1967;
  • Bosćiju Serbinje, vēsturiska triloģija (1963, 1964, 1967);
  • Lěto wulkich wohenjow, 1970;
  • Nalětnje wětry, 1978.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Čičinska prēmijas laureāte (1962);
  • Literatūras prēmijas Domowina laureāte(1966);
  • Johannesa Bekera medaļa (Johannes-R.-Becher-Medaille, 1975).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Dietrich Scholze. «Kubašec (Kubasch) Marja (Maria)». Sächsische Biografie (vācu). saebi.isgv.de, 8.10.2007. Skatīts: 2020-03-25.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Trudla Malinkowa: Marja Kubašec – Maria Kubasch. Ein Lebensbild. Domowina-Verlag, Bautzen 2014.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]