Marokas arābu valoda
| Marokas arābu valoda الدارجة المغربية / ad-Dārija al-Maġribiyya | ||
|---|---|---|
| Marokas arābu valodas izplatība: |  | |
| Valodu lieto: | Maroka | |
| Pratēju skaits: | ~30–35 miljoni | |
| Valodu saime: | Afroaziātu Semītu Centrālās semītu Arābu Magribas arābu Marokas arābu valoda | |
| Rakstība: | Arābu raksts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | — | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | ary | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Marokas arābu valoda (arābu: الدارجة المغربية), plaši pazīstama kā daridža (الدارجة, ad-Dārija), ir arābu valodas varietāte, ko galvenokārt lieto Marokā. Tā pieder pie Magribas arābu valodas varietātēm un ir galvenā ikdienas saziņas valoda lielai daļai Marokas iedzīvotāju.
Marokas arābu valoda nepilda galvenās oficiālās valodas funkcijas. Valsts pārvaldē, oficiālajos dokumentos un lielā daļā izglītības tiek izmantota standarta arābu valoda, savukārt berberu jeb amazigu valodai Marokā ir oficiālās valodas statuss. Ikdienas mutiskajā saziņā Marokas arābu valoda ir ļoti plaši izplatīta.
Izcelsme
[labot | labot pirmkodu]Marokas arābu valodas veidošanās sākās pēc arābu ienākšanas Ziemeļāfrikā 7. un 8. gadsimtā. Arābu valoda pakāpeniski izplatījās vietējo iedzīvotāju vidū, mijiedarbojoties ar reģionā jau lietotajām berberu valodām.
Nozīmīgs arābu valodas izplatības posms bija saistīts ar arābu cilšu migrāciju uz Magribu viduslaikos. Tā rezultātā Marokā izveidojās vairāki arābu valodas dialekti, kas vēlāk kļuva par mūsdienu Marokas arābu valodas pamatu.
Marokas arābu valodu būtiski ietekmējušas berberu valodas, īpaši tās fonētiku, vārdu krājumu un dažas gramatiskās konstrukcijas. Vēlāk dialektā ienāca arī aizguvumi no spāņu un franču valodas.
Franču valodas ietekme īpaši pastiprinājās Francijas protektorāta Marokā laikā 20. gadsimta pirmajā pusē. Savukārt Marokas ziemeļu reģionos vēsturiski izteiktāka bijusi spāņu valodas ietekme.
Dialekti
[labot | labot pirmkodu]Marokas arābu valoda nav pilnīgi viendabīga, un dažādos valsts reģionos pastāv vairākas vietējās varietātes. Parasti izšķir:
- Kasablankas un centrālās Marokas pilsētu dialektus;
- Rabātas un Salē dialektus;
- Fēsas dialektu;
- Marokas ziemeļu dialektus;
- lauku un beduīnu izcelsmes dialektus;
- dienvidu un Sahāras reģionu dialektus.
Lielo pilsētu, īpaši Kasablankas un Rabātas, runas paveidiem ir ievērojama ietekme uz mūsdienu Marokas populāro kultūru un masu medijiem.
Rakstība
[labot | labot pirmkodu]Tradicionāli Marokas arābu valoda tiek rakstīta ar arābu rakstu. Tā kā valodai nav viena vispārpieņemta standartizēta rakstības veida, viena un tā paša vārda rakstība dažādos avotos var atšķirties.
Vēsturiski rakstiskajā saziņā priekšroka galvenokārt tika dota standarta arābu valodai, bet Marokas arābu valoda galvenokārt pastāvēja kā sarunvaloda.
Mūsdienās Marokas arābu valoda arvien biežāk tiek izmantota sociālajos tīklos, reklāmās, populārajā kultūrā, dziesmu tekstos un citos neformālās saziņas veidos.
Digitālajā saziņā izplatīta ir arī latīņu alfabētā balstīta transliterācija, kurā dažas arābu valodas skaņas tiek apzīmētas ar cipariem. Šādu rakstības veidu bieži dēvē par Arabizi.
Vārdu krājums
[labot | labot pirmkodu]Marokas arābu valodas vārdu krājuma pamatu veido arābu izcelsmes vārdi, tomēr tajā ir ievērojams daudzums aizguvumu no citām valodām.
Īpaši nozīmīga ir berberu valodu ietekme. Daudzi berberu izcelsmes vārdi ir saistīti ar tradicionālo dzīvesveidu, pārtiku, lauksaimniecību un vietējo kultūru.
Mūsdienu terminoloģijā sastopami daudzi aizguvumi no franču valodas, īpaši tehnoloģiju, administrācijas, transporta, izglītības un sadzīves jomās. Marokas ziemeļos sastopami arī vairāki spāņu valodas izcelsmes vārdi.
Attiecības ar citām arābu valodas varietātēm
[labot | labot pirmkodu]Marokas arābu valoda ievērojami atšķiras no standarta arābu valodas un Tuvo Austrumu arābu dialektiem.
Atšķirības vērojamas izrunā, vārdu krājumā un gramatikā. Marokas arābu valodā bieži tiek saīsināti patskaņi un veidojas līdzskaņu grupas, kas nav raksturīgas daudzām austrumu arābu valodas varietātēm.
Tādēļ Marokas arābu valoda bez iepriekšējas saskares var būt grūti saprotama arābu valodas lietotājiem no Tuvajiem Austrumiem. Savukārt tā ir cieši saistīta ar citām Magribas arābu valodas varietātēm, īpaši Alžīrijas arābu valodu.
Mūsdienās
[labot | labot pirmkodu]Marokas arābu valoda ir galvenā ikdienas sarunvaloda lielā daļā Marokas. To lieto ģimenē, sadzīvē, tirdzniecībā, populārajā kultūrā, televīzijā, radio un internetā.
Marokas sabiedrībai raksturīga daudzvalodība. Līdzās Marokas arābu valodai plaši tiek lietota standarta arābu valoda, dažādas berberu valodas, franču valoda un atsevišķos reģionos arī spāņu valoda.
Lai gan Marokas arābu valodai nav standarta arābu un amazigu valodai līdzvērtīga oficiālā statusa, tai ir centrāla loma Marokas ikdienas kultūrā un sabiedriskajā dzīvē.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marokas arābu valoda.
