Marts Pujāts

Vikipēdijas lapa
Marts Pujāts
Personīgā informācija
Dzimis 1982. gada 7. februārī (42 gadi)
Ogre, Valsts karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks kopš 1998
Žanri dzeja

Marts Pujāts (dzimis 1982. gada 7. februārī Ogrē) ir latviešu dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Pujāts uzaudzis Ikšķilē un apmeklējis bērnudārzu "Urdaviņa". Pēc tam no septiņu gadu vecuma apguvis mūziku Rīgas E. Dārziņa mūzikas vidusskolā, no 7. klases turpināja mācības Rīgas Doma kora skolā un dziedāja tās zēnu korī, ar kuru kopā daudz koncertējis dažādās valstīs. Vislielāko iespaidu uz viņu atstāja viesošanās Japānā.[1] Šajā skolā viņš mācījās kompozīciju pie komponistiem Paula Dambja un Pētera Vaska. Tomēr pēc skolas beigšanas 2000. gadā viņš savu turpmāko dzīvi ar mūziku vairs nesaista.

2000. gadā viņš īslaicīgi studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, vēlāk mācījās arī Latvijas Kultūras akadēmijā. Pēc tam strādājis dažādās reklāmas aģentūrās par reklāmas tekstu autoru.

Dzejoļus sāka rakstīt 14 gadu vecumā. 1998. gadā M. Pujāts pirmoreiz piedalījās Jauno autoru seminārā un nometnē "Aicinājums", šajā gadā ir viņa pirmās dzejas publikācijas. Vēlāk viņš publicēja arī stāstus, kā arī slejas laikrakstā "Kultūras Forums". 2000. gada pavasarī viņa dzejoļu krājuma manuskripts "Tuk tuk par sevi" saņēma Klāva Elsberga prēmiju un gada beigās tika izdots grāmatā, padarot viņu par vienu no spilgtākajiem savas paaudzes dzejniekiem.

2005. gadā Maskavā izdota bilingvāla M. Pujāta dzejas izlase "Divzvaigžņu baznīcas", kuru krieviski atdzejojis Aleksandrs Zapoļs. 2006. gadā portāla "Satori" apgādā nāca klajā otrais dzejas krājums "Mūsu dziesma", kurš piesaka lakoniskāku un atsvešinātāku poētiku. M. Pujāta dzeja iekļauta arī latviešu dzejas antoloģijās angļu valodā (2001), bulgāru valodā (2008), zviedru valodā (2008) un lietuviešu valodā (2012), kā arī kopkrājumā "Six Latvian Poets", kas Ievas Lešinskas atdzejojumā izdots Lielbritānijā 2011. gadā.

2013. gada septembra sākumā nāca klajā M. Pujāta trešais dzejoļu krājums "Nāk gaismā pati lampa", kuram tika piešķirta žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva. Krājums tika nominēts TV raidījuma "100 grami kultūras" balvai "Kilograms kultūras",[2] tas saņēma Literatūras gada balvu kā labākais dzejoļu krājums.

M. Pujāta teksti izmantoti mūzikā. 2008. gadā grupa "Mona de Bo" debijas albumā iekļāva skaņdarbu "Investīcijas" ar M. Pujāta tekstu, savukārt 2015. gadā izdotajā grupas "Gas of Latvia" albumā "Swan Lake" iekļautas sešas kompozīcijas ar M. Pujāta tekstiem.[3]

Sarakstījis tekstus Jāņa Šipkēvica dziesmu izrādei "Zenīts", kura pirmizrāde notika 2017. gadā koncertzālē "Cēsis"; izrāde nominēta Lielajai mūzikas balvai kategorijā "Gada uzvedums".[4] Izrādē izmantotie dzejoļi publicēti grāmatā 2022. gadā. 2023. gadā grāmata nominēta Literatūras gada balvai.[5]

2021. gadā izdots mūziķu apvienības "Nepāriet" albums "Lūk" ar M. Pujāta dziesmu tekstiem. 2022. gadā pirmizrādi piedzīvo J. Šipkēvica miniopera "Babītes baobabs" ar M. Pujāta vārdiem.

M. Pujāta dzejoļi bērniem apkopoti krājumā "Ej nu ej" (2020) ar viņa māsas grafiķes Lāsmas Pujātes ilustrācijām. Grāmata ieguva Literatūras gada balvu kā gada labākais darbs bērniem un 2021. gadā arī Jāņa Baltvilka balvu.[6] 2022. gadā pēc grāmatas motīviem tiek uzvesta Lauras Jēkabsones kameropera bērniem "Ej nu ej".

2023. gadā iznāk. M. Pujāta ceturtā grāmata pieaugušajiem "Dāma baltos džinsos", tematiski vienots dzejoļu cikls par dažādām Latvijas apdzīvotajām vietām. Kritiķe Anda Baklāne par krājumu rakstījusi: "Izlasu to kā pastorāles, idilles un rietumnieku haiku krustojumu un mūsdienīgu traktējumu, kurā smeldzīgi spilgti tēlots idealizēts mirklis – vienlaikus gaistošs un zūdošs, un par lēno laiku un mūžību atgādinošs."[7] 2023. gada septembrī grāmata saņem Dzejas dienu balvu un žurnāla "Domuzīme" balvu.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tuk tuk par sevi. Rīga: Pētergailis, 2000.
  • Mūsu dziesma. Rīga: p-Art/Satori, 2006.
  • Nāk gaismā pati lampa. Rīga: Mansards, 2013.
  • Ej nu ej [dzeja bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2020.
  • Zenīts [dzeja bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2022.
  • Dāma baltos džinsos. Rīga: Neputns, 2023.

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Marts Pujāts. Двухзвёздочные церкви (Divzvaigžņu baznīcas, latviešu un krievu valodā, atdz. Aleksandrs Zapoļs). Maskava - Tvera, 2005.
  • За нас ("Par mums", latviešu un krievu valodā, atdz. A.Zapoļs): Kārlis Vērdiņš, Māris Salējs, Marts Pujāts, Pēteris Draguns. Rīga: Orbita, 2009.
  • Six Latvian Poets. Atdzejojusi Ieva Lešinska. Lielbritānija: Arc Publications, 2011.
  • Pavasaris bus kaip visuomet (mūsdienu latviešu dzejas antoloģija lietuviešu valodā, atdz. Erika Drungytė). Vilnius: Lietuvos Rašytojų sąjungos leidykla, 2012.
  • Contemporary Latvian Poetry: A Baltic Anthology: Book One. Ed. by Inara Cedrins. University of New Orleans Press, 2013.
  • Ανθολογία νέων Λετονών ποιητών (jauno latviešu dzejnieku antoloģija grieķu valodā, atdz. Stergija Kavvalou). Αθήνα: Βακχικόν, 2019.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]