Maskavas dārzs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 56°56′11.35″N 24°9′6.23″E / 56.9364861°N 24.1517306°E / 56.9364861; 24.1517306

Maskavas dārzs (skats no Maskavas un Balvu ielas stūra).

Maskavas dārzs (pirms kara Latgales dārzs) ir parks Rīgā, kas atrodas Maskavas un Balvu ielu stūrī. Parka platība 6,2 ha. Maskavas dārza teritorijā atrodas Sporta manēža un autotransporta stāvvieta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gadā Rīgas pilsētas valde apstiprināja Andreja Zeidaka projektu atklātā dārza izveidošanai Latgales (tagad Maskavas) un Balvu ielu stūrī, bijušās dārzniecības teritorijā. Projektētā dārza platība bija 9,5 ha. Projektā bija paredzēti plaši zālāji priekš sauļošanās, bradājamais baseins un rotaļu laukums bērniem. Kalna ielas pusē bija paredzēts liela strūklaka ar ūdens baseinu 16m diametrā. Balvu ielas malā bija iecerēts izveidot koncertlaukumu ar mūzikas estrādi. Projektā bija izmantoti daudzi regulārā dārza kompozīcijas elementi: koku rindu stādījumi, cirpti dzīvžogi, taisni celiņi, bet parka centrālajā daļā - plaši zālāji, kuru malās, īpaši pie celiņu krustojumiem, izvietotas brīvas koku un krūmu grupas. Pirmie celiņi tika izveidoti gar Balvu un Latgales ielām. 1939. gada pavasarī tika iestādīti 92 dažādi lapu koki un 1578 ziedu krūmi. Pirms kara tika ierīkots arī bradājamais baseins.

Līdz 2. pasaules karam dārza projektu pilnībā realizēt nepaspēja. Kara laikā daudzi kociņi iznīka, bet lielais zālājs pārvērtās par nolaistu futbola laukumu. Lai situāciju labotu, laukums tika apstādīts ar koku grupām. 1965. gadā Maskavas dārza teritorijā tika uzbūvēta Sporta manēža (arhit. V.Mellenbergs, E.Ābuls, inž. A.Lisovskis) priekš 3500-5000 skatītājiem, ka arī tika iekārtota autostāvvieta. Apstādījumus ap Sporta manēžu daļēji rekonstruēja, bet manēžas apkārtni labiekārtoja. Tika izmainīts arī dārza ceļu tīkls. Rezultātā izmainījās dārza raksturs, tam kļūstot par apzaļumotu teritoriju sabiedriskās ēkas priekšā.

Apstādījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza apstādījumos dominē Holandes liepu stādījumi. No tām veidotas platas alejas un koku rindas. Dārzā aug 33 introducētās un 8 vietējās koku un krūmu sugas. Šeit ir arī retāk sastopamās sugas; tādas, kā lielziedu kokveida hortenzija, Kanādas papele "Robusta", Ķīnas papele, skarainā hortenzija, papīra bērzs u.c. No vietējām sugām dominē āra bērzi, oši, ozoli un gobas. No skujkokiem visvairāk ir asās egles, bet stādītas ir arī Kanādas egles, Lebedūra lapegles u.c. Dekoratīvos krūmus pārstāv plašs sortikents: spožās un daudzziedu klintenes, kailās un rievainās rozes, Bumalda, Vanhuta un sirmā spireja, parastie un matainie ceriņi, Tatārijas sausserži u.c. sugas. Tāpat ir daudz ziemciešu puķu: pārsvarā Zībolda hostas, daudzlapu lupīna, dzeltenā dienziede, īrisi, milzu pīpenes, sarkanie flokši, kurpītes, austrumu doronika, zeltslotiņa "Nana" u.c.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]